Indoeiropiešu pirmvaloda
Indoeiropiešu pirmvaloda ir hipotētiski konstruēta visu indoeiropiešu valodu kopīgā priekštece. Ir vairākas konkurējošas hipotēzes par indoeiropiešu pirmvalodas izcelsmi.[1] Pašreiz populārākā ir „Kurgānu hipotēze”, saskaņā ar kuru sākotnējie šīs valodas runātāji mituši Melnās jūras ziemeļu piekrastes stepēs tagadējās Ukrainas dienvidos. Alternatīvā teorija aizstāv Anatolijas kalnienes izcelsmes vietu tagadējās Turcijas vidienē.[2]
Pēc F.Kortlanda (Kortlandt) uzskata jau aptuveni 3000.—3300. gadā p.m.ē. notika indoeiropiešu pirmvalodas sadalīšanās „centum” un „satem” grupās, atbilstoši skaitļa „simts” izrunai. Pēc šīs hipotēzes indoāriešu, baltu un slāvu valodas pieder pie „satem” grupas. Droši var teikt vienīgi to, ka aptuveni 2000.—2300. gadā p.m.ē. pirmvaloda jau bija sadalījusies nesaistītās meitas valodās.
Valodniecisko pētījumu vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Indoeiropiešu valodu jeb „indoģermāņu valodu” salīdzinošā izpēte sākās jau 19. gadsimta sākumā, kad Francs Bops (Franz Bopp) publicēja savu darbu „Salīdzinošā gramatika” (1833). Mūsdienu salīdzinošā valodniecība sākās ar Kārļa Brugmaņa (Karl Brugmann) pētījumu „Indoģermāņu valodu salīdzinošās gramatikas uzmetums” (Grundriss der vergleichenden Grammatik der indogermanischen Sprachen), kas publicēts 1880. gados.
Indoeiropiešu pirmvalodas pamatiezīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Patskaņi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Īsie patskaņi: *e, *o, iespējams, *a.
- Garie patskaņi: *ē, *ō, iespējams, *ā.
- Divskaņi: *ei, *eu, *ēi, *ēu, *oi, *ou, *ōi, *ōu, (iespējams, *ai, *au, *āi, *āu). * Vokālie alofoni un to garie varianti.
Lietvārdu deklinācijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Uzskata, ka indoeiropiešu pirmvalodai bija astoņi vai deviņi locījumi: nominatīvs (kas?), akuzatīvs (ko?), ģenitīvs (kā?), datīvs (kam?), instrumentālis (ar ko?), lokatīvs (kur?), vokatīvs (!), ablatīvs (no kurienes?) un, iespējams, allatīvs (kurp?).
Vietniekvārdi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sakarā ar vietniekvārdu lielo dažādību indoeiropiešu valodās, ir grūti rekonstruēt pirmvalodas vietniekvārdus. Uzskata, ka tikai pirmajā un otrajā personā ir lietoti vietniekvārdi, bet trešajā personā lietoti tā sauktie „demonstratīvi”. Pēc Roberta Bīksa (Robert S.P. Beekes) grāmatā „Ievads salīdzinošajā indoeiropiešu valodniecībā” (Comparative Indo-European Linguistics: An Introduction) pamatotā uzskata vietniekvārdi „es” — „mēs” un „tu” — „jūs” locīti šādā veidā:
| Vietniekvādi (pēc Bīksa) | ||||
|---|---|---|---|---|
| Pirmā persona | Otrā persona | |||
| vienskaitlis | daudzskaitlis | vienskaitlis | daudzskaitlis | |
| Nominatīvs | h₁eǵ(oH/Hom) ("es") | *wei ("mēs") | *tuH ("tu") | *yuH ("jūs") |
| Akuzatīvs | *h₁mé, *h₁me ("mani") | *nsmé, *nōs ("mūs") | *twé ("tevi") | *usmé, *wōs ("jūs") |
| Ģenitīvs | *h₁méne, *h₁moi ("mans") | *ns(er)o-, *nos ("mūsu") | *tewe, *toi ("tavs") | *yus(er)o-, *wos ("jūsu") |
| Datīvs | *h₁méǵʰio, *h₁moi ("man") | *nsmei, *ns ("mums") | *tébʰio, *toi ("tev") | *usmei ("jums") |
| Instrumentālis | *h₁moí ("ar mani") | ? | *toí ("ar tevi") | ? |
| Ablatīvs | *h₁med ("no manis") | *nsmed ("no mums") | *tued ("no tevis") | *usmed ("no jums") |
| Lokatīvs | *h₁moí ("manī") | *nsmi ("mūsos") | *toí ("tevī") | *usmi ("jūsos") |
Skaitļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Indoeiropiešu pirmvalodas skaitļi tiek rekonstruēti vairākos veidos. Zemāk esošajā tabulā parādīti divi populārākie variani pēc Sīlera (Sihler) un Bīksa (Beekes):
| Pēc Sīlera | Pēc Bīksa | |
|---|---|---|
| viens | *Hoi-no-/*Hoi-wo-/*Hoi-k(ʷ)o-; *sem- | *Hoi(H)nos |
| divi | *d(u)wo- | *duoh₁ |
| trīs | *trei-; *tri- | *treies |
| četri | *kʷetwor-; *kʷetur- | *kʷetuōr |
| pieci | *penkʷe | *penkʷe |
| seši | *s(w)eḱs; *weḱs | *(s)uéks |
| septiņi | *septm̥ | *séptm |
| astoņi | *oḱtō vai *oḱtou; *h₃eḱtō vai *h₃eḱtou | *h₃eḱteh₃ |
| deviņi | *(h₁)newn̥ | *(h₁)néun |
| desmit | *deḱm̥(t) | *déḱmt |
| divdesmit | *wīḱm̥t-; *widḱomt- | *duidḱmti |
| trīsdesmit | *trīḱomt-; *tridḱomt- | *trih₂dḱomth₂ |
| četrdesmit | *kʷetwr̥̄ḱomt-; *kʷetwr̥dḱomt- | *kʷeturdḱomth₂ |
| piecdesmit | *penkʷēḱomt-; *penkʷedḱomt- | *penkʷedḱomth₂ |
| sešdesmit | *s(w)eḱsḱomt-; *weḱsdḱomt- | *ueksdḱomth₂ |
| septiņdesmit | *septm̥̄ḱomt-; *septm̥dḱomt- | *septmdḱomth₂ |
| astoņdesmit | *oḱtō(u)ḱomt-; *h₃eḱto(u)dḱomt- | *h₃eḱth₃dḱomth₂ |
| deviņdesmit | *(h₁)newn̥̄ḱomt-; *h₁newn̥dḱomt- | *h₁neundḱomth₂ |
| simts | *ḱm̥tom; *dḱm̥tom | *dḱmtóm |
| tūkstotis | *ǵheslo-; *tusdḱomti | *ǵʰes-l- |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ [1] Arhivēts 2013. gada 12. jūnijā, Wayback Machine vietnē. Pētījums par pirmvalodu (angliski)
- ↑ Aigars Kalniņš. "Indoeiropiešu pirmvaloda". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 05.09.2023)
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Robert S. P. Beekes. Comparative Indo-European Linguistics: An Introduction. Amsterdam : John Benjamins, 1995. ISBN [[Special:BookSources/90-272-2150-2 (Europe), ISBN 1-55619-504-4 (U.S.)|90-272-2150-2 (Europe), [[Special:BookSources/1-55619-504-4|ISBN 1-55619-504-4]] (U.S.)]].
- Carl Darling Buck. Comparative Grammar of Greek and Latin. Chicago : University of Chicago Press, 1933. ISBN 0-226-07931-7.
- Lehmann, W., and L. Zgusta. 1979. Schleicher's tale after a century. In Festschrift for Oswald Szemerényi on the Occasion of his 65th Birthday, ed. B. Brogyanyi, 455–66. Amsterdam.
- Mallory, J.P., (1989). In Search of the Indo-Europeans London: Thames and Hudson. ISBN 0-500-27616-1
- Manfred Mayrhofer. Indogermanische Grammatik, i/2: Lautlehre. Heidelberg : Winter, 1986.
- Michael Meier-Brügger. Indo-European Linguistics. New York : de Gruyter, 2003. ISBN 3-11-017433-2.
- Renfrew, Colin (1987). Archaeology & Language. The Puzzle of the Indo-European Origins. London: Jonathan Cape. ISBN 0-224-02495-7
- Andrew L. Sihler. New Comparative Grammar of Greek and Latin. Oxford : Oxford University Press, 1995. ISBN 0-19-508345-8.
- Oswald Szemerényi. Introduction to Indo-European Linguistics. Oxford, 1996.
- Vyacheslav V. Ivanov and Thomas Gamkrelidze, The Early History of Indo-European Languages, Scientific American, vol. 262, N3, 110116, March, 1990
- William Dwight Whitney. Sanskrit Grammar. Harvard University Press, 1889. ISBN [[Special:BookSources/81-208-0621-2 (India), ISBN 0-486-43136-3 (Dover, US)|81-208-0621-2 (India), [[Special:BookSources/0-486-43136-3|ISBN 0-486-43136-3]] (Dover, US)]].
- Remys, Edmund, General distinguishing features of various Indo-European languages and their relationship to Lithuanian, Indogermanische Forschungen, Walter de Gruyter, Berlin, New York, Band 112, 2007.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Indo-European Dictionary by Gerhard Köbler
- Indo-European Etymological Dictionary by Julius Pokorny (University of Texas)
- Comparative Notes on Hurro-Urartian, Northern Caucasian and Indo-European Arhivēts 2007. gada 14. jūnijā, Wayback Machine vietnē. (by Vyacheslav V. Ivanov)
- Indo-European family tree, showing Indo-European languages and sub branches Arhivēts 2018. gada 14. maijā, Wayback Machine vietnē.
- Image of Indo-European migrations from the Armenian Highlands
- The Early History of Indo-European Languages
- American Heritage Dictionary:
- Indo-European and the Indo-Europeans, essay on the reconstruction of Proto-Indo-European
- Indo-European Roots, index
- PIE theoretical grammar
- Indo-European Etymological Dictionary database (Leiden University)
- Indo-European Documentation Center at the University of Texas
- "The Indo-Uralic Verb" by Frederik Kortlandt
- Say something in Proto-Indo-European (by Geoffrey Sampson)
- An Overview of the Proto-Indo-European Verb System (by Piotr Gąsiorowski)
- PIE root etymology database (by S.L.Nikolaev and S.A.Starostin)
- On the internal classification of Indo-European languages: survey by Václav Blažek. Linguistica ONLINE. ISSN 1801-5336
|