Pāriet uz saturu

Prūsijas karaļi

Vikipēdijas lapa
Prūsijas lielais ģerbonis ar diviem senprūšu karavīriem

Prūsijas karaļi jeb Prūsijas ķēniņi (vācu: Könige von Preußen), līdz 1772. gadam politisku iemeslu dēļ — Karaļi Prūsijā (vācu: Könige in Preußen) bija Prūsijas Karalistes valdnieku tituls no 1701. līdz 1918. gadam. Visi Prūsijas karaļi piederēja Hoencollernu dinastijai un no 1871. līdz 1918. gadam tika vienlaikus kronēti kā Vācijas ķeizari.

Brandenburgas kūrfirsts Frīdrihs, kas vienlaikus bija Prūsijas hercogs, karaļa titulu sāka lietot Lielā Ziemeļu kara laikā 1701. gadā, lai savā statusā pielīdzinātos Saksijas kūrfirstam Augustam, kas vienlaikus bija Polijas karalis Augusts II. Sākotnēji Frīdrihs I un Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns drīkstēja lietot titulu "karalis Prūsijā" Austrumprūsijas teritorijā, bet Svētās Romas impērijas teritorijā viņš joprojām bija Brandenburgas kūrfirsts un pakļāvās Svētās Romas impērijas ķeizaram Leopoldam I Hābsburgam. Tikai pēc Polijas dalīšanas 1772. gadā Frīdrihs II Hoencollerns pievienoja saviem valdījumiem agrāk Polijai-Lietuvai piederējušo "Karaļa Prūsiju" un kronējās par "Prūsijas karali".

1871. gadā pēc uzvaras Franču-prūšu karā Prūsijas karalis Vilhelms I Hoencollerns kronējās par Vācijas ķeizaru (jeb Vācijas imperatoru).

Prūsijas karaļi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]