Ptolemaju valsts

Ptolemaju valsts bija Ēģiptes vēsturiskais periods, kas sākas ar tās iekļaušanu Aleksandra Lielā varā.

Pirmais šī perioda Ēģiptes valdnieks Ptolemajs Soters izmantoja vietējās dinastiskā perioda tradīcijas, lai nostiprinātu savu varu, un nodibināja Ptolemaju dinastiju, kas valdīja lielāko daļu laika. Ptolemaja I dēla Ptolemaja II laikā (valdīja 283–246. g. p. m. ē.) Ēģiptes vara pieauga, sasniedzot vislielāko varenību Ptolemaja III laikā (valdīja 246–222. g. p. m. ē.). Ptolemaji valdīja Kirenaikā, Kiprā, Palestīnā, Sīrijas dienvidos, Mazās Āzijas rietumos, Trāķijas un Hellesponta piekrastē, kā arī Egejas jūras salās.

Sākot ar Ptolemaja IV Filopatora valdīšanas laiku, kurš deva priekšroku dīkstāvei un greznībai, Ēģiptes vara vājinājās. Ēģiptes cilšu sacelšanās noveda pie tā, ka tika zaudēta daļa valsts teritorijas. Valsts pastāvēja līdz Oktaviāna iekarošanai 30. gadā p. m. ē., pēc tam tā kļuva par Romas impērijas Ēģiptes provinci.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ptolemaju valsts.

Encyclopædia Universalis raksts (franciski)