Pulkstenis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Sienas pulkstenis.

Pulkstenis ir viena no laika mērīšanas ierīcēm. Pulksteņus iedala pēc mehānisma veida - mehāniskie pulksteņi un elektroniskie pulksteņi, pēc laika attēlošanas veida - analogajos un digitālajos pulksteņos, kā arī pēc pielietošanas veida, piemēram, kabatas pulksteņi, rokas pulksteņi, sienas pulksteņi, atompulksteņi, ūdens pulksteņi, modinātāji u.c.

Mehāniskie pulksteņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mehāniskais pulkstenis ir tāds pulkstenis, kura darbībai nepieciešamā enerģija tiek radīta un uzkrāta mehāniskā veidā.

Pirmie mehāniskie pulksteņi ar zobratiem tika izgudroti 10. gadsimtā. Kā enerģijas avots iesākumā tika izmantots ūdens, vēlāk, kad tika izgudrots svārsta mehānisms — atsvari. Pulksteņu mehānismi bija lieli, tos praktiski nebija iespējams pārvietot un tādēļ tie tika iebūvēti ēkās un torņos. Torņu pulksteņiem bija tikai stundu rādītājs.

Zinātnes un ražošanas attīstība ļāva samazināt pulksteņu izmērus. 15. gadsimtā tika radīti pulksteņi mājām, 16. gadsimtā pirmie pārnēsājamie pulksteņi.

1675. gadā Kristiāns Heigenss un Roberts Huks izgudroja spirālatsperi, kas ļāva kontrolēt balansa rata svārstību ātrumu. Šis izgudrojums palielināja pulksteņu precizitāti un ļāva samazināt pulksteņa mehānisma izmērus.

18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā tika veikti gandrīz visi nozīmīgākie atklājumi pulksteņu jomā - minūšu atkārtotājs, turbijons u.c. Džona Harisona radītais jūras hronometrs pārbaužu laikā 10 nedēļu laikā spēja nodrošināt 5 sekunžu kļūdu.

19. gadsimta beigās parādījās pirmie rokaspulksteņi, kas bija pārveidoti kabatas pulksteņi. Pirmā Pasaules kara laikā rokaspulksteņi ieguva popularitāti karavīru vidū, jo nodrošināja daudz ērtāku laika saskatīšanu.

Mehāniskos pulksteņus iedala pēc spirālatsperes uzvilkšanas veida - automātiskajos un ar rokas uzvilkšanu.

Elektroniskie pulksteņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Elektroniskajos pulksteņos kā enerģijas avots tiek izmantota elektrība.

Pirmie pulksteņi, kas izmantoja elektrostatiku un magnētismu tika radīti 19. gadsimta sākumā.

1927. gadā tika radīti pirmie pulksteņi, kas izmantoja kvarca oscilatoru. Pirmās iekārtas bija ļoti lielas, kas ierobežoja to praktisko izmantošanu sadzīvē. 1969. gadā Seiko izgatavoja pirmo kvarca rokaspulksteni Astron.

Pulksteņiem ar kvarca oscilatoru ir salīdzinoši augstāka precizitāte nekā mehāniskajiem pulksteņiem un to izgatavošanas cena ir daudzkārt zemāka. Tas veicināja ļoti strauju izplatību.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]