Pulmonālā hipertensija
Pulmonālā hipertensija (PH) ir paaugstināta asinsspiediena stāvoklis plaušu artērijās.[1] Simptomi ir elpas trūkums, ģībonis, nogurums, sāpes krūtīs, kāju pietūkums un ātra sirdsdarbība.[1][2] Stāvoklis var apgrūtināt vingrošanu.[1] Sākums šai slimībai parasti ir pakāpenisks.[3]
Tiek uzskatīts, ka pacientam ir pulmonālā hipertensija, ja vidējais pulmonālais arteriālais spiediens miera stāvoklī ir lielāks par 25 mm Hg vai slodzes laikā lielāks par 30 mm Hg.[4]
Cēlonis bieži nav zināms.[5] Riska faktori ir ģimenes anamnēze, iepriekš bijušie asins recekļi plaušās, HIV/AIDS, sirpjveida šūnu slimība, kokaīna lietošana, hroniska obstruktīva plaušu slimība, miega apnoja, dzīvošana lielā augstumā un mitrālā vārstuļa problēmas.[6][7] Pamatmehānisms parasti ietver iekaisumu un sekojošu plaušu artēriju pārveidošanos.[6] Diagnoze vispirms ietver citu iespējamo cēloņu izslēgšanu.[5]
Pašlaik nav iespējams izārstēt plaušu hipertensiju, lai gan turpinās pētījumi par ārstēšanu.[1] Ārstēšana ir atkarīga no slimības veida.[8] Var izmantot vairākus atbalsta pasākumus, piemēram, skābekļa terapiju, diurētiskus līdzekļus un zāles, kas kavē asins recēšanu.[5] Medikamenti, ko īpaši lieto plaušu hipertensijas ārstēšanai, ir epoprostenols, treprostinils, iloprosts, bosentāns, ambrisentāns, macitentāns un sildenafils.[5] Smagos gadījumos var būt iespēja veikt plaušu transplantāciju.[8]
Tiek lēsts, ka sastopamības biežums Amerikas Savienotajās Valstīs ir aptuveni 1000 jaunu gadījumu gadā.[7][2] Sievietes tiek skartas biežāk nekā vīrieši.[2] Parasti sākas vecumā no 20 līdz 60 gadiem.[7] Plaušu hipertensiju atklāja Ernsts fon Rombergs 1891. gadā.[9][5]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 «What Is Pulmonary Hypertension?». NHLBI – NIH (angļu). 2011. gada 2. augusts. Skatīts: 2017. gada 30. jūlijs.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Pulmonary arterial hypertension». Genetics Home Reference (angļu). January 2016. Skatīts: 2017. gada 30. jūlijs.
- ↑ «How Is Pulmonary Hypertension Diagnosed?». NHLBI – NIH (angļu). 2011. gada 2. augusts. Skatīts: 2017. gada 30. jūlijs.
- ↑ Hatano, Shuichi; Strasser, Toma; Organization, World Health (1975). Primary pulmonary hypertension : Report on a WHO meeting, Geneva, 15-17 October 1973.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 «Pulmonary Arterial Hypertension – NORD (National Organization for Rare Disorders)». NORD. 2015. Skatīts: 2017. gada 30. jūlijs.
- ↑ 6,0 6,1 «What Causes Pulmonary Hypertension?». NHLBI – NIH (angļu). 2011. gada 2. augusts. Skatīts: 2017. gada 30. jūlijs.
- ↑ 7,0 7,1 7,2 «Who Is at Risk for Pulmonary Hypertension?». NHLBI – NIH (angļu). 2011. gada 2. augusts. Skatīts: 2017. gada 30. jūlijs.
- ↑ 8,0 8,1 «How Is Pulmonary Hypertension Treated?». NHLBI – NIH (angļu). 2011. gada 2. augusts. Skatīts: 2017. gada 30. jūlijs.
- ↑ von Romberg, Ernst (1891–1892). "Über Sklerose der Lungenarterie" (de). Dtsch Arch Klin Med 48: 197–206.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Klasifikācija | |
|---|---|
| Ārējie resursi |