Tūska

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Tūska ir ūdens, elektrolītu un olbaltumvielu maiņas traucējumi, kad šķidrums uzkrājas kādas ķermeņa daļas starpšūnu telpā vai serozos dobumos, tūska var būt vispārēja. Vietēju tūsku un pietūkumu izraisa asinsvadu inervācijas traucējumi, indīgas vielas (bišu inde, ķīmiskas vielas), asinsrites traucējumi (piemēram, sakarā ar vēnu paplašināšanos), iekaisumi un citi. Tūskas pamatā ir šķidruma pastiprināta pāriešana no kapilāriem audos.[1]

Sirds tūska[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sirds tūska veidojas sirds mazspējas gadījumā. Pavājinoties sirdsdarbībai, asinis sakrājas venozajos asinsvados, kapilāros paaugstinās spiediens un asins šķidrā daļa pāriet audos. Līdz ar to samazinās asins daudzums artērijās, cieš orgānu asins apgāde. Nierēs samazinās urīna veidošanās, un kopējais šķidruma daudzums organismā palielinās. Pastiprinās virsnieru hormona aldesterona un hipofīzes hormona vazopresīna darbība (aldosterons palielina sāls aizturi, vazopresīnsūdens aizturi organismā). Līdz ar to palielinās asins tilpums, asinis vēl vairāk uzkrājas vēnās, pieaug šķidruma pāreja audos. Sirds tūska vispirms parādās zemākajās ķermeņa daļās, kur venozo asiņu aizplūdes traucējumi rodas vispirms.[1]

Nieru tūska[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nieru tūska veidojas sakarā ar olbaltumvielu daudzuma samazināšanos asinīs dažu nieru slimību gadījumā. Līdz ar to samazinās asiņu spēja aizturēt ūdeni un asinis šķidrā daļa pastiprināti pāriet audos. Pievienojas sāls un ūdens hormonāla aizture organismā. Lai samazinātu tūsku, mēdz ierobežot sāls daudzumu uzturā.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Anatolijs Bļugers. Populārā medicīnas enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1984. Skatīts: 2015. gada 1. martā.