Miega apnoja
Miega apnoja ir stāvoklis, kuru raksturo pēkšņa elpošanas apstāšanās miega laikā (uz 10 sekundēm un ilgāk) un ar to saistīta strauja skābekļa līmeņa samazināšanās organismā. Tā var skart jebkura vecuma cilvēku, pat bērnu.
Izšķir obstruktīvo miega apnoju (OMA),[1] ko raksturo elpošanas apstāšanās elpceļu mehāniska nosprostojuma dēļ, un centrālo miega apnoju, ko izraisa galvas smadzeņu patoloģijas. Pastāv arī jauktās formas. Slimībai ir vairākas smaguma pakāpes. Tai ir tendence pasliktināties laika gaitā. Dažos gadījumos tā var apdraudēt dzīvību.
Šī patoloģija vairumā gadījumu (80-90%) saistās ar skaļu krākšanu. Dažreiz slimnieks pēkšņi pamostas, sajūtot, ka smok, bet parasti viņš neapzinās savu stāvokli gadiem ilgi. Uz to var norādīt arī vairākkārtējas apzinātas vai neapzinātas pamošanās epizodes — tā saucamā miega fragmentācija, nakts urinēšana, nakts svīšana (66%), dienas miegainība, gastroezofageālais reflukss (barības vada atvilnis) naktī, rīta galvassāpes, arteriālā hipertensija, dzimumtraucējumi (28%), svara pieaugums, atmiņas pasliktināšanās.
Dažādas orgānu slimības (Kušinga sindroms, akromegālija, cukura diabēts, arteriālā hipertensija, pazemināta vairogdziedzera funkcija, sirds un asinsvadu slimības) saistās ar šo sindromu. Obstruktīvo miega apnoju visbiežāk izraisa aptaukošanās, īpaši tad, ja liekais svars ir pieaudzis strauji. Šī forma biežāk attīstās vecāka gadagājuma vīriešiem. Bērniem to novēro pie palielinātām mandelēm vai adenoīdiem. Alkohola lietošana, īpaši pirms gulētiešanas, smēķēšana un dažu medikamentu lietošana arī negatīvi ietekmē sindroma attīstību.
Diagnoze balstās uz pacienta sūdzību kopumu, tuvinieku liecību par krākšanu un polisomnogrāfijas metodi, ko lieto medicīnas iestādes miega laboratorijā.
Simptomi un pazīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tipiska miega apnojas skrīninga procesa ietvaros pacientiem tiek uzdots jautājums par bieži sastopamām pazīmēm, piemēram, krākšanu, novērotām elpas apstāšanās epizodēm miega laikā un pārmērīgu dienas miegainību.[2][3][4] Pacientiem ar miega apnoju simptomi var būt ļoti dažādi, sākot no simptomu neesamības līdz aizmigšanai braukšanas laikā. Tā plašā klīnisko izpausmju spektra dēļ daudzi cilvēki neapzinās, ka viņiem ir miega apnoja, tādēļ viņiem vai nu tiek noteikta nepareiza diagnoze, vai arī simptomi tiek pilnībā ignorēti. Pašreizējā joma, kas prasa papildu izpēti, ietver dažādu miega apnojas apakštipu noteikšanu, balstoties uz pacientiem, kuriem ir tendence uzrādīt dažādas simptomu grupas vai klasterus.
Lai gan ne visi krācēji cieš no obstruktīvā miega apnojas sindroma (OSA), pārliecinoša vairumam obstruktīvā miega apnojas slimnieku ir hroniska krākšana.[5] OSA var palielināt ceļu satiksmes negadījumu un darba negadījumu risku, jo miega pārrāvumi un atkārtotas pamošanās epizodes bojā miega kvalitāti. Ja OSA netiek ārstēts, tas noved pie pārmērīgas dienas miegainības un oksidatīvā stresa, ko izraisa atkārtoti samazināts skābekļa līmenis asinīs, kā rezultātā cilvēkiem palielinās risks saslimt ar citām sistēmiskām veselības problēmām, piemēram, cukura diabētu, hipertensiju vai sirds un asinsvadu slimībām. Vāji izteiktas miega apnojas formas var ietvert arī ārstēšanai pretestīgu hipertensiju un sirds aritmijas, un slimības progresēšanas gaitā var kļūt pamanāmākas raksturīgākas pazīmes. Diennakts kognitīvās funkcijas traucējumu dēļ var parādīties arī uzvedības izmaiņas, piemēram, kaprīzs noskaņojums, agresivitāte, kā arī samazināta uzmanība un enerģija. Šīs izmaiņas var kļūt neatgriezeniskas, izraisot depresiju.
Sarežģījumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]OSA ir nopietna slimība ar sistēmiskām sekām; pacientiem ar neatbilstoši ārstētu OSA mirstības risks no sirds un asinsvadu slimībām ir lielāks nekā tiem, kuri saņem adekvātu ārstēšanu.[6] Citi sarežģījumi ietver hipertensiju, sirds mazspēju, priekškambaru mirdzēšanu, išēmisku sirds slimību, insultu un 2. tipa cukura diabētu. Pārmērīga dienas noguruma un miegainības sajūta, kas ir bieži sastopams miega apnojas simptoms, ir arī nozīmīga sabiedrības veselības problēma, saistībā ar ceļu satiksmes negadījumiem, kurus izraisa miegainība. OSA var būt arī COVID-19 riska faktors. Cilvēkiem ar OSA ir paaugstināts risks smagu COVID-19 komplikāciju attīstībai.
Alcheimera slimība un smaga obstruktīvā miega apnoja ir saistītas, jo novērots beta-amiloīda proteīna līmeņa paaugstinājums, kā arī baltās vielas bojājumi. Tie ir galvenie Alcheimera slimības rādītāji, kas šajā gadījumā rodas nepietiekama atpūtas vai samazinātas miega kvalitātes dēļ, kā rezultātā notiek neirodeģenerācija.[7] Miega apnojas klātbūtne vidējā vecumā palielina Alcheimera slimības attīstības iespējamību vecumdienās, savukārt cilvēkiem ar Alcheimera slimību biežāk tiek diagnosticēta arī miega apnoja.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Obstruktīva miega apnoja (OMA).». Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas Institūts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 28. martā. Skatīts: 2014. gada 11. septembrī.
- ↑ «Evaluation of Snoring & Sleep Apnea in Louisiana». www.lents.com. Skatīts: 2025. gada 8. novembris.
- ↑ «Sleep Apnea Testing». www.testing.com. Skatīts: 2025. gada 8. novembris.
- ↑ «The role of home sleep testing for evaluation of patients with excessive daytime sleepiness: focus on obstructive sleep apnea and narcolepsy». www.sciencedirect.com. Skatīts: 2025. gada 8. novembris.
- ↑ «Does Sleep Apnea Treatment in Rancho Santa Margarita Really Reduce Snoring?». elitedentistryrsm.com. Skatīts: 2025. gada 8. novembris.
- ↑ «Enhancing public health and safety by diagnosing and treating obstructive sleep apnea in the transportation industry: an American Academy of Sleep Medicine position statement». pmc.ncbi.nlm.nih.gov. Skatīts: 2025. gada 8. novembris.
- ↑ «The Link Between Obstructive Sleep Apnoea and Neurodegeneration and Cognition». pub.dzne.de. Skatīts: 2025. gada 8. novembris.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Miega apnoja.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
|