Rīgas loža "Kastors"
Rīgas loža "Kastors" (vācu: "Castor" vai "Zum Castor") bija otrā brīvmūrnieku Cinendorfa zviedru rituāla loža Rīgā, kas darbojās no 1777. līdz 1794. gadam. 2017. gadā loža "Castor" atjaunoja savu darbību Rīgā.
Ložas dibināšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ložu dibināja Rīgas ložas "Apollo" brāļi, kas 1777. gada 30. oktobrī Berlīnē iesniedza Vācijas brīvmūrnieku lielajai zemes ložai lūgumu dibināt Rīgā vēl vienu šī rituāla ložu ar nosaukumu "Oziriss" ("Osiris"). Ložas dibināšanas pamatā bija Rīgas brīvmūrnieku nevēlēšanās pakļauties Jelagina vadītajai Anglijas provinciālložai Krievijā, bet gan nodibināt savu provinciālložu. Šīs bažas radās sakarā ar Anglijas lielložas un Vācijas Brīvmūrnieku Lielās Zemes Ložas sarunām par visu Krievijas impērijas teritorijā esošo ložu apvienošanos vienā lielložā. Ēģiptes dievietes Izīdas vārdā nosauktā Tallinas loža 1776. gadā nolēma pievienoties Jelagina lielložai, tādēļ rīdzinieki steidzami vēlējās dibināt vismaz divas jaunas ložas, lai varētu pretendēt uz provinciālložas dibināšanas tiesībām. Ēģiptiešu dieva Ozirisa vārdam bija simboliskā veidā jāliecina par atdzimšanu.
Tomēr Berlīnē izlēma vienlaicīgi dibināt divas ložas Rīgā un Tērbatā, piešķirot tām sengrieķu mitoloģisko dvīņu brāļu "Kastors" un "Pollukss" vārdus. Tomēr paši baltieši Rīgas ložu devēja par "Ozolu", bet Tērbatas ložu par "Liepu". Patenti abām ložām tika piešķirti 1778. gada 6. aprīlī.
Domstarpības ar mātes lielložu Berlīnē
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rīgas brāļu atkārtotais lūgums Vācijas brīvmūrnieku lielajai zemes ložai atļaut strādāt augstākos grādos atdūrās pret noraidījumu, par iemeslu tagad minot ieilgušo konfliktu starp "Apollo" ložas meistaru Danielu Betfīru (Böthführ) un ložas brāļiem. Pēdējo punktu pielika tas, ka mātes lielloža spītīgi neļāva dibināt Andreja ložu. Tā rezultātā 1785.gada 12.decembrī ložas "Apollo" un "Castor" atteicās no Vācijas Brīvmūrnieku Lielās zemes ložas virsvadības un aizsardzības un pakļāvās Krievijas provinciālložai Jelagina vadībā.
Ložas amatvīri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krēsla meistari
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- fon Hagemeisters, Adrians Baltazars (). Krievijas armijas kavalērijas majors (1778-84). Rīgas ložas "Apollo" brālis, ložas "Kastors" dibinātājs un pirmais krēsla meistars (1778-1784). Pēc 1786.gada bija ierēdnis Ufā (Krievijā). [1]
- Johans Ādolfs fon Ungerns-Šternbergs (von Ungern-Sternberg), barons (1726-93). Tiesnesis (1782-84), Vidzemes landrāts. Rīgas ložas "Kastors" meistara vietnieks (1784-1785), krēsla meistars (1786-1791).
- fon Rennenkampfs, Pauls Reinholds (). Tiesnesis. Hoftiesas asesors (1781-82), Vidzemes hoftiesas prezidents (1806), Vidzemes landrāts (1821). Vidzemes kroņa tiesas priekšsēdis. Rīgas ložas "Kastors" 1.pārraugs (1784-1785), ložas meistara vietnieks (1786), krēsla meistars (līdz 1794). 4.grāds (1786).
- Detenhofs, Johans Dītrihs (). Tirgotājs. Rīgas ložas "Apollo" brālis, kas dibināja ložu "Kastors" un kļuva par ložas meistara vietnieku (1778), krēsla meistaru (1794). 5.grāds (1786).[1]
Meistara vietnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Kollins (Collins), Viljams, juniors (1755-1824). Skotu izcelsmes tirgotājs, Melngalvju brālības vecākais (1778). Rīgas ložas "Kastors" dibinātājs un 2.pārraugs (1778), ložas meistara vietnieks (1781-1782). Izstājās 1784. gadā un kļuva par ložas "Astreja" dibinātāju un 1. pārraugu (1785), vēlāk par krēsla meistaru.
Pārraugi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Falks, Gothards (). Tirgotājs. Rīgas ložas "Apollo" brālis, kas dibināja ložu "Kastors" (1777), bija 1.pārraugs (1781) un 2.pārraugs (1782).[1]
- Švarcs (Schwarz), Johans Bernhards (). Maģistrāta sekretārs (1781-85). Rīgas ložas "Apollo" brālis (līdz 1777). Ložas "Kastors" dibinātājs, 2.pārraugs (1781), 1.pārraugs (1782). Izstājies līdz 1784. Rīgas ložas "Astreja" dibinātājs un krēsla meistars (1785).
- Tons, Mihaels Vilhelms (). Tirgotājs. Rīgas ložas "Kastors" mantzinis (1781), ceremonijmeistars (1782), 2.pārraugs (1784-1786). 4.grāds (1786).
Sekretāri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Štāls (Stahl), Kristiāns (). Jurists, Vidzemes guberņas maģistrāta sekretārs (1784-86). Ložas "Kastors" sekretārs (1781-82), 1.pārraugs (1786).
- Štoppelbergs, Nikolajs (). Tirgotājs. Ložas "Kastors" sekretārs (1784-86).
- Tīdemans, P. (). Ložas "Kastors" sekretārs (1791).
Oratori
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Rolssens, Johans Joahims (). Advokāts (1781-82), Rīgas apriņķa tiesas sekretārs (1784-86). Virskambarkungs (1802). Ložas "Kastors" orators (1781-86).
Ceremonijmeistari
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Trompovskis, Kristiāns Gotlobs (). Rīgas ložas "Apollo" brālis. Ložas "Kastors" dibinātājs un ceremonijmeistars (1784).
- Jagers, Johans (). Tirgotājs. Ložas "Kastors" ceremonijmeistars (1781, 1786).
Ekonoms
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Šrēders, Teodors Heinrihs (). Tirgotājs. Ložas "Kastors" ekonoms 1782-1784. 4.grāds 1786.
Mantziņi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Falks, Johans Eberhards (-1807). Tirgotājs, Melngalvju brālības loceklis (1799). Rīgas ložas "Kastors" mantzinis (1782-1784).[1]
- Vendels, Daniels Georgs (). Tirgotājs. Ložas "Kastors" mantzinis (1786).
Ložas dibinātāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- fon Glazenaps (von Glasenap), Kristians Johans ().Vidzemes muižnieks. Krievijas armijas virsnieks (1778-1784). Vidzemes zemes tiesas asesors (1786). Rīgas ložas "Apollo" brālis (līdz 1777). Rīgas ložas "Kastors" dibinātājs.[1]
- Hūns, Kristiāns Melhiors (-1794). Tirgotājs, Melngalvju brālības vecākais (1775). Rīgas ložas "Apollo" brālis, Rīgas ložas "Kastors" dibinātājs.
- fon Manteifels-Cēge (von Manteuffel-Szoege), Ludvigs Vilhelms, barons (1721-1793). Īstenais valsts padomnieks, Vidzemes landrāts. Rīgas ložas "Apollo" brālis (1778). Ložas "Kastors" brālis. 4.grāds (1786). Tērbatas ložas "Polukss" brālis (1786).
- Prens, Johans Jakobs (). Tirgotājs. Rīgas ložas "Apollo" brālis. Rīgas ložas "Kastors" dibinātājs. Izstājies 1782. gadā.
- Viskers, Benjamins (-1814). Tirgotājs. Rīgas ložas "Kastors" dibinātājs brālis. 5. grādā (1786). Rīgas ložas "Konstantin zum gekrönten Löwe (Adler)" brālis (1794).
Ložas brāļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Berners, Johans Frīdrihs (). Kurzemes hercogistes pilnvarotais padomnieks Rīgā (1781-1786). Ložas "Kastors" brālis.
- Bislers, Johans Jēkabs (). Aktieris. Ložas "Kastors" brālis.
- Bornmanns, Gothards Fridrihs (). Teologs. Ložas "Kastors" brālis.
- Brands Johans Kristiāns (). Bārddzinis. Ložas "Kastors" kalpotājbrālis.
- fon Brauns, Jēkabs Gideons (). Krievijas armijas kapteinis. Ložas "Kastors" brālis.
- fon Budenbroks (von Buddenbrock), Gustavs Johans (1758-1821). Vidzemes muižnieks, jurists. Studējis Karaļaučos un Getingenē. Vidzemes bruņniecības sekretārs, landrāts un Rīgas hoftiesas loceklis (1800). Vidzemes zemnieku lietu komitejas loceklis Sv. Pēterburgā (1803-1813), Iekšlietu ministrijas darbinieks (1813-1815). Tērbatas universitātes goda doktors (1816). Rīgas ložas "Kastors" un Tērbatas ložas "Pollukss" vecskotu meistars. Rīgas ložas "Apollo" sekretārs (1786) un krēsla meistars (1787). Sv.Pēterburgas kapitula "Fēnikss" sekretārs ar vārdu "Liesmas bruņinieks" (1812). Sv.Pēterburgas ložas "Pēteris pie taisnības" meistara vietnieks (1816), krēsla meistars (1816). Jelgavas Jāņa ložas "Zu den drey Gekrönten Schwerdtern" goda loceklis (1818). [1]
- Delinshauzens, Jakobs Fromholds ().Tirgotājs. Ložas "Kastors" brālis.[1]
- Diterihs, Johans Heinrihs (). Tirgotājs. Ložas "Kastors" brālis.[1]
- Eizingks (Eusingk), Kārlis Heinrihs (). Teologs, mācītājs Āraišos. Rīgas ložas "Apollo" brālis. Ložas "Kastors" dibinātājs.[1]
- fon Ērenbergs (von Ehrenberg), Johans Adelberts (). Arhivārs (1784). Ložas "Kastors" brālis (1784). Rīgas ložas "Asträa" ceremonijmeistars (1785).[1]
- Flemings, Kārlis Vilhelms (). Tirgotājs. Ložas "Kastors" brālis.[1]
- Foks, Johans Jakobs (). Tirgotājs. Ložas "Kastors" brālis.[1]
- fon Frensdorfs, Johans Augusts (). Krievijas armijas virsnieks (1786). Ložas "Kastors" brālis.[1]
- Friderici, Johans Samuels ().Krievijas armijas virsnieks (1781-86). Ložas "Kastors" brālis.[1]
- Gardine, Tomass (). Tirgotājs. Ložas "Kastors" brālis.[1]
- fon Gnāde (von Gnaade), Kārlis (). Krievijas armijas virsnieks (1782-86). Ložas "Kastors" brālis.[1]
- Gorraiskis, Johans Heinrihs (). Students (1781). Ložas "Kastors" brālis (līdz 1781).
- Hūns, Kristiāns Melhiors (-1794). Tirgotājs, Melngalvju brālības vecākais (1775). Rīgas ložas "Apollo" brālis (līdz 1777). Ložas "Kastors" dibinātājs.
- Kenigfels (Königfels), Jakobs (). Krievijas armijas virsnieks (1782-1784). Ložas "Kastors" brālis.
- Knirems, Johans Melhiors (). Students Erlangenes universitātē (1782-1784). Ložas "Kastors" brālis.
- Kollins (Collins), Georgs Frīdrihs (). Skotu izcelsmes tirgotājs. Rīgas ložas "Kastors" brālis.
- Lado, Kārlis Kristiāns (). Teologs. Ložas "Kastors" brālis.
- Meiers, Detlofs Georgs (). Gaujienas mācītājs (1781-86). Ložas "Kastors" brālis.
- Neihauzs, Frīdrihs Kristiāns (). Tirgotājs. Ložas "Kastors" brālis.
- Petri, Viljams (). Tirgotājs. Ložas "Kastors" brālis.
- fon Rennenkampfs, Aleksandrs (). Krievijas armijas majors (1786). Rīgas ložas "Kastors" brālis.
- fon Rihters, Kārlis Ādams (). Vidzemes muižnieku konventa sekretārs (1778-82). Muižnieku konventa ekonomijas direktors. Ložas "Kastors" brālis.
- Segebardts, Martins Fridrihs (). Bārddzinis. Ložas "Kastors" brālis.
- Šefflers (Scheffler), Kārlis Gustavs ().Tirgotājs. Ložas "Kastors" brālis.
- Štetcers (Stötzer), Johans Vilhelms Fridrihs (). Traktiera īpašnieks (1784-88). Ložas "Kastors" brālis.
- Tečs (Tetsch), Hermans Teodors (). Tirgotājs. Ložas "Kastors" brālis (1781). Rīgas ložas "Zur kleinen Welt" brālis (1790).
- Voldemārs Gustavs fon Ungerns-Šternbergs (von Ungern-Sternberg). Vidzemes muižnieks, Krievijas armijas atvaļinātais majors. Ložas "Kastors" brālis.
- Vale, Gregors (). Tirgotājs, dzīvojis Londonā (1782-86). Ložas "Kastors" brālis.
- fon Veldemans (von Weldemann), Kristofs Leopolds (). Ložas "Kastors" brālis.
- fon Vrangels (von Wrangell), Georgs Gustavs (). Krievijas armijas virsnieks. Ložas "Kastors" brālis (1781-86). Sv.Pēterburgas ložas "Peter zur Wahrheit" brālis (1817), vēlāk dzīvoja Somijā.
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Серков А. И. Русское масонство, 1731—2000. Энциклопедический словарь. — Москва, 2001
- Eugen Lennhoff, Oskar Posner. Internationales Freimaurer-Lexikon. Amalthea-Verlag. Wien, 1932
- Ernest Friedrichs. Die Freimaurerei in Russland und Poland. Büchler & Co. Bern, 1908