Radio aukle

Vikipēdijas lapa
Elektroniskā bērnu aukle

Radio aukle (bērnu monitors, kas pazīstams arī kā elektroniskā bērnu aukle) ir radio sistēma, ko izmanto, lai attālināti uztvertu mazuļa radītās skaņas. Raidītājs, kas aprīkots ar mikrofonu, atrodas pie bērna, savukārt uztvērējs, kas aprīkots ar skaļruni, atrodas pie personas, kas aprūpē mazuli. Radio signāla pārraide ir divvirzienu, kas ļauj ne tikai uztvert bērna radītās skaņas, bet arī sarunāties ar bērnu. Radio aukles galvenais mērķis ir bērna uzraudzība, lai zinātu, kad zīdainis ir pamodies. Radio aukle ir droša izmantošanai bērnu uzraudzīšanā, tai nav novērotas kaitīgas blaknes vai bīstamības, lai gan daži ārsti uzskata, ka skaņas, ko rada mazulis, var būt maldinošas. Tas saistīts ar to, ka mazuļi mēdz sarunāties paši ar sevi, radot skaņas vai savu „valodu”, kas attīsta viņu dzirdi un maņas. Radio aukles funkcija ir pieejama daudzās portatīvajās rācijās, kuru tehniskajā specifikācijā ir norādīta funkcija Baby Monitor (bērnu aukle).

Video monitors bērnu uzraudzībai (baby cams)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bērnu uzraudzībai ir iespējams izmantot arī videokameru ar uztvērēju, lai redzētu attēlu, to var pievienot televizoram vai skatīties iebūvētajā LCD ekrānā. Dažkārt šādas videokameras sauc par bērnu kamerām. Atkarībā no modifikācijas, šīs kameras var strādāt arī naktī vai vājā apgaismojumā, daudzām kamerām ir nakts redzamības funkcija - infrasarkano staru kamera, kura ļauj novērot bērnu arī pilnīgā tumsā. Bērnu uzraudzības videokameras turpina strauji attīstīties un uzlaboties, pēdējo modifikāciju modeļos ir pieejama šūpuļdziesmu atskaņošanas funkcija.

Sakaru frekvences, kuras izmanto bērnu radio un video uzraudzības ierīces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pārsvarā bērnu novērošanas ierīcēs (radio, video) izmanto bezvadu risinājumus. Bērnu uzraudzības sistēmās parasti tiek izmantotas bezmaksas sakaru frekvences, kuras ir brīvas un netiek izmantotas citiem mērķiem. Pārsvarā šīs frekvences visā pasaulē ir līdzīgas, piemēram, ASV tās ir 49 MHz, 902 MHz vai 2,4 GHz frekvences, taču iespējams, ka dažās valstīs vietējā likumdošana nosaka citus standartus. Ja bērnu novērošanas ierīcēs tiek izmantotas digitālās sakaru sistēmas, kas tiek apzīmētas ar DECT, tad tām ir augstāks drošības līmenis, jo sakaru signāls tiek šifrēts, atšķirībā no analogā signāla to nevar pārtvert, kā arī palielinās raidīšanas attālums.

Viedtālruņu izmantošana bērnu uzraudzībā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izmantojot īpašu programmatūru, viedtālruni ir iespējams pārvērst bērnu uzraudzības ierīcē. Programma ļauj noteikt skaņas un trokšņus, kas ir raksturīgi tikai maziem bērniem. Tiklīdz tālrunis fiksē šādas skaņas, tas izsauc iepriekš noteiktu tālruņa numuru. Atbildot uz šo automātisko zvanu, cilvēks var dzirdēt tālrunī visas skaņas, ko rada bērns, attiecīgi reaģējot un izvēloties nākamās darbības. Šādas programmatūras priekšrocība ir tā, ka saziņai ar bērna uzraugošo personu nav attāluma ierobežojumu, jo tiek izmantota gan fiksētā, gan mobilā sakaru sistēma, kas aptver ļoti plašu teritoriju.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]