Skaļrunis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
3,5 collu skaļrunis

Skaļrunis jeb reproduktors ir elektroakustiska ierīce, kas elektriskā signāla enerģiju pārveido akustisko svārstību enerģijā un izplata to apkārtējā telpā skaņas frekvenču diapazonā (no 20 līdz 20 000 Hz). Skaļruņi parasti tiek ievietoti skandās jeb akustiskajās sistēmās (žargonā - tumbās) — kastveida konstrukcijās, tādēļ nereti šie termini tiek lietoti kā sinonīmi. Skaļruņi atrodas dažādās elektriskās ierīcēs, piemēram, televizoros, personālajos datoros un radiouztvērējos.

Uzbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skaļrunis sastāv no metāla korpusa pie kura piestiprināts magnēts un tad pie korpusa ir piestiprināta membrāna ar diafragmu(konisku cauruli) un pie tās piestiprināta spole.