Raučua

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Raučua
Raučuas ieleja
Raučuas ieleja
Raučua (Čukotkas autonomais apvidus)
izteka
izteka
ieteka
ieteka
Raučua (Krievija)
Raučua
ieteka
ieteka
Izteka Iļirņejas skrausts
67°42′53″N 168°57′45″E / 67.71472°N 168.96250°E / 67.71472; 168.96250
Ieteka Austrumsibīrijas jūra
69°30′09″N 166°43′11″E / 69.50250°N 166.71972°E / 69.50250; 166.71972Koordinātas: 69°30′09″N 166°43′11″E / 69.50250°N 166.71972°E / 69.50250; 166.71972
Baseina valstis Karogs: Krievija Krievija
Caurteces valstis Karogs: Krievija Krievija
Garums 323 km
Iztekas augstums 1450 m
Ietekas augstums 0 m
Vidējā caurtece 110 m³/s 
Gada notece 3,47[1] km³ 
Baseina platība 15 400 km² 
Galvenās pietekas Naglojnivēma, Konevāma

Raučua (krievu: Раучуа, čukču: Равчыван), arī Boļšaja Baraņiha (Большая Бараниха) vai Raučuvana (Раучуван), ir upe Krievijas Federācijas ziemeļaustrumos, plūst pa Čukotkas autonomā apvidus teritoriju. Nosaukums cēlies no čukču valodas Равчыван un tiek dažādi tulkots kā ‘kalnu kazu upe’, ‘vieta pēc uzvaras pār nometni’ vai ‘šaura, kā izurbta vieta’.[2]

Sākas no Iļirņejas skrausta, plūst ziemeļu—ziemeļrietumu virzienā pa Biļibinas un Čaunas rajonu teritoriju. Augštecē plūst cauri Raučuvagitgina ezeram, pēc tam šķērso Raučuas grēdu un noplūst Čaunas zemienē. Kopējais garums 323 km.[3] Ietek Austrumsibīrijas jūrā pa vairākām attekām. Lielākās pietekas ir Naglojnivēma un Konevāma, abas labās. Sniega un lietus barošanas režīms.[4] Aizsalst oktobrī, ledus iziet maijā. Upes lejtecē dabas liegums.

Upes krasti neapdzīvoti, vidustecē līdz 1999. gadam pastāvēja zeltraču ciemats Baraņiha, ko slēdza nerentabilitātes dēļ. Upes grīvā atrodas Raučuas ciemats, kurā atrodas faktorija un Raučuas polārstacija.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]