Čukotkas autonomais apvidus

Čukotkas autonomais apvidus
	Čukotkas autonomais apvidus
	Чукотский автономный округ; Чукоткакэн автономныкэн округ
	— autonomais apvidus —
; Karogs	; Ģerbonis
	Novietojums Krievijā
Centrs	Anadira
Administratīvais iedalījums	7
	Platība
- Kopā	721 481 km²
	Iedzīvotāji (2025)
- Kopā	47 778
- Blīvums	0,1/km²
- Etniskais sastāvs	krievi (53,7 %); čukči (28,0 %); ukraiņi (3,1 %); eskimosi (3,1 %); eveni (2,7 %)
ISO 3166 kods	RU-CHU
	Mājaslapa: чукотка.рф
	Čukotkas autonomais apvidus Vikikrātuvē

Čukotkas autonomais apvidus (krievu: Чуко́тский автоно́мный о́круг; čukču: Чукоткакэн автономныкэн округ) jeb Čukotka (krievu: Чуко́тка) ir viens no Krievijas Federācijas autonomajiem apvidiem Tālo Austrumu federālajā apgabalā. Tas ir vienīgais autonomais apvidus, kas neietilpst kāda apgabala sastāvā.

Lielākā un administratīvā pilsēta ir Anadira, kur dzīvo apmēram 13 tūkstoši iedzīvotāju. Citas nozīmīgas apdzīvotās vietas ietver Peveku (ziemeļu osta), Biļibina, Provideņija, Egvekinota un vairākas mazākas nacionālās apmetnes.

Ģeogrāfija

Čukotkas autonomais apvidus robežojas ar Sahas Republiku rietumos, Magadanas apgabalu un Kamčatkas novadu dienvidos. Ziemeļos krastus apskalo Ziemeļu Ledus okeāna Čukču un Austrumsibīrijas jūras, bet dienvidaustrumos — Klusā okeāna Beringa jūra. Beringa šaurums austrumos Čukotku atdala no ASV piederošās Aļaskas.

Lielāko daļu teritorijas veido kalnaini un grūti caurejami apvidi — piemēram, Čukču kalniene, Anadiras plakankalne, kā arī tundras līdzenumi piekrastes reģionos. Reģiona dienvidos atrodas arī aktīvi un neaktīvi vulkāni, kā arī permafrosts (mūžīgais sasalums) klāj gandrīz visu teritoriju. Apvidum administratīvi pieder arī Vrangeļa sala Ziemeļu Ledus okeānā.

Svarīgākās upes ir Anadira, Omolona un Kolima. Čukotkā atrodas arī vairāki ledāju izcelsmes ezeri un purvu teritorijas.

Flora un fauna

Čukotku klāj arktiskā tundra, kur sastopami sūnas, ķērpji, krūmāji un reti koki. Reģions ir mājvieta daudzām arktiskajām sugām — ziemeļbriežiem, polārlāčiem, arktiskajiem lapsām, vilkiem, roņiem un dažādiem jūras putniem. Piekrastes ūdeņos mīt vaļi, morse un zivis, kuras ir svarīgas vietējo iedzīvotāju tradicionālajai saimniecībai.

Iedzīvotāji

Čukotkas autonomais apvidus ir viens no visretāk apdzīvotajiem reģioniem ne tikai Krievijā, bet arī pasaulē. Tā kopējais iedzīvotāju skaits ir neliels — ap 48 tūkstošiem cilvēku. Iedzīvotāju blīvums ir ārkārtīgi zems — mazāk nekā viens cilvēks uz kvadrātkilometru.

Lielāko daļu iedzīvotāju veido krievi un citu tautību krievvalodīgie iedzīvotāji. Tomēr būtisku daļu no iedzīvotājiem veido arī vietējās ziemeļu pamatiedzīvotāju grupas, kā:

čukči – tradicionāli nodarbojas ar briežkopību un medībām;
eskimosi (juiti) – galvenokārt piekrastes mednieki un zvejnieki;
eveni un evenki – izkaisīti pa dažādiem reģioniem, galvenokārt nodarbojas ar briežu audzēšanu;
kā arī neliels skaits korjaku, jakutu un citu tautību pārstāvju.

Līdz 20. gadsimta vidum vietējās tautas dzīvoja tradicionālos apmetnēs un vadīja nomadu dzīvesveidu. Padomju laikā tika ieviesta kolektivizācija un daudzas pamatiedzīvotāju kopienas pārceltas uz pastāvīgām apdzīvotām vietām.

Pēc Padomju Savienības sabrukuma 1990. gados reģionu pameta daudzi ieceļotāji no Krievijas Eiropas daļas. Tā rezultātā iedzīvotāju skaits strauji saruka. Pēdējos gados vērojama neliela stabilizācija, taču emigrācija, zems dzimstības līmenis un grūti dzīves apstākļi joprojām ietekmē demogrāfiju.