Raučua
| Raučua | |
|---|---|
 | |
  izteka ieteka  ieteka | |
| Izteka | Iļirņejas skrausts 67°42′53″N 168°57′45″E / 67.71472°N 168.96250°E |
| Ieteka | Austrumsibīrijas jūra 69°30′09″N 166°43′11″E / 69.50250°N 166.71972°EKoordinātas: 69°30′09″N 166°43′11″E / 69.50250°N 166.71972°E |
| Baseina valstis |  Krievija
|
| Caurteces valstis | Krievija
|
| Garums | 323 km |
| Iztekas augstums | 1450 m |
| Ietekas augstums | 0 m |
| Vidējā caurtece | 110 m³/s |
| Gada notece | 3,47[1] km³ |
| Baseina platība | 15 400 km² |
| Galvenās pietekas | Naglojnivēma, Konevāma |
 Raučua Vikikrātuvē
| |
Raučua (krievu: Раучуа, čukču: Равчыван), arī Boļšaja Baraņiha (Большая Бараниха) vai Raučuvana (Раучуван), ir upe Krievijas Federācijas ziemeļaustrumos, plūst pa Čukotkas autonomā apvidus teritoriju. Nosaukums cēlies no čukču valodas Равчыван un tiek dažādi tulkots kā ‘kalnu kazu upe’, ‘vieta pēc uzvaras pār nometni’ vai ‘šaura, kā izurbta vieta’.[2]
Sākas no Iļirņejas skrausta, plūst ziemeļu—ziemeļrietumu virzienā pa Biļibinas un Čaunas rajonu teritoriju. Augštecē plūst cauri Raučuvagitgina ezeram, pēc tam šķērso Raučuas grēdu un noplūst Čaunas zemienē. Kopējais garums 323 km.[3] Ietek Austrumsibīrijas jūrā pa vairākām attekām. Lielākās pietekas ir Naglojnivēma un Konevāma, abas labās. Sniega un lietus barošanas režīms.[4] Aizsalst oktobrī, ledus iziet maijā. Upes lejtecē dabas liegums.
Upes krasti neapdzīvoti, vidustecē līdz 1999. gadam pastāvēja zeltraču ciemats Baraņiha, ko slēdza nerentabilitātes dēļ. Upes grīvā atrodas Raučuas ciemats, kurā atrodas faktorija un Raučuas polārstacija.[5]