Reģionālā valoda

Vikipēdijas lapa

Par reģionālo valodu sauc valodu, kuru lieto valsts daļā (reģionā).

Definīcija starptautiskajās tiesībās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kā noteikts Eiropas reģionālo vai minoritāšu valodu hartā:

"reģionālās vai minoritātes valodas" ir valodas, kas:
  1. tradicionāli tiek lietotas valsts teritorijas daļā šīs valsts pilsoņu kopienā, kas ir skaitliski mazāka, nekā pārējais šīs valsts iedzīvotāju skaits; un
  2. atšķiras no šīs valsts oficiālās valodas

Pratēju skaits[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daudzos gadījumos reģionālajām valodām ir lielāks pratēju skaits, nekā citu suverēnu valstu oficiālajām valodām. Piemēram, katalāņu valodai (reģionāla valoda Spānijā un Francijā, valsts valoda Andorā) ir lielāks pratēju skaits, nekā somu vai dāņu valodām. Ķīnas vu valodai (Dzjansu provinces dienvidos un Džedzjanas ziemeļos) ar 90 miljoniem pratēju ir vairāk dzimtās valodas līmeņa lietotāju nekā franču valodai.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]