Minoritātes valoda

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Minoritātes valoda ir valoda, kurā runā valsts iedzīvotāju mazākā daļa (minoritāte). Sauktas arī par mazākumtautību valodām.

Eiropā un citās vietās pasaulē, kā piemēram Kanādā, minoritāšu valodas tiek definētas likumdošanā vai konstitucionālos dokumentos un tām tiek nodrošināts lielāks vai mazāks oficiāls atbalsts.

Dažas minoritāšu valodas vienlaikus ir arī valsts oficiālās valodas, kā piemēram īru valoda Īrijā. Tāpat dažas nacionālās valodas bieži tiek definētas par minoritāšu valodām gadījumos, kad tās ir bezvalstu nāciju valodas.

Definīcija starptautiskajās tiesībās[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kā noteikts Eiropas reģionālo vai minoritāšu valodu hartā:

"reģionālās vai minoritātes valodas" ir valodas, kas:
  1. tradicionāli tiek lietotas valsts teritorijas daļā šīs valsts pilsoņu kopienā, kas ir skaitliski mazāka, nekā pārējais šīs valsts iedzīvotāju skaits; un
  2. atšķiras no šīs valsts oficiālās valodas

Problemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Minoritāšu valodas kādā valstī bieži vien tiek marginalizētas visdažādāko iemeslu dēļ. Te iekļaujams gan nelielais runātāju skaits, runātāju skaita samazināšanās; tādas valodas bieži tiek uzskatītas par nekulturālām, primitīvām, vai arī vienkārši par dialektiem attiecībā pret dominējošo valodu. Tās reizumis uztver kā apdraudējumu, kā piemēram nesenā ķeltu valodu (īru, meniešu, skotu gēlu, velsiešu, korniešu un bretoņu)[1] atdzimšana tiek dažkārt uztverta kā atbalsts separātismam, tādējādi par apdraudējumu politiskajai stabilitātei. Imigrantu minoritāšu valodas bieži tiek uztvertas kā šo valodu lietotāju nevēlēšanās integrēties.

Žestu valodas bieži netiek atzītas par īstām dabiskām valodām, neskatoties uz to, ka tās tiek plaši pētītas. Piemēram, ASV amerikāņu žestu valoda ir visvairāk lietotā minoritātes valoda un gandrīz vai vienīgā oficiāli neatzītā valoda.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]