Režģogs

Režģogs ir pāļu vai kolonnu pamatu augšdaļa, kas sadala slodzi no ēkas (būves) apakšējiem nesošajiem elementiem. Parasti tas ir dzelzsbetona rāmis zem ēkas nesošajām sienām un stāv uz grunts blīvajā darba slānī ieraktām (iedzītām, ieskrūvētām) kolonnām, kas no sāniem atgādina galdu. Režģogu izgatavo siju vai plātņu veidā, kas apvieno pīlāru (pāļu) galvas un kalpo kā atbalsta konstrukcija būvēm.

Režģoga režģis ir arī baļķu vai siju klājs uz šķembu, smilšu vai grants pamatnes, un kalpo par pamatiem vieglām būvēm kopā ar pāļiem.

Režģogu sauc par:

• augstu, ja tas atrodas krietni virs gruntsūdens līmeņa (piemēram, piestātnes ostu konstrukcijās);
• paaugstinātu, ja tā pēda sakrīt ar vietējo zemes klātnes planējumu;
• zema, ja tā atrodas zem vietējās zemes klātnes planējuma (piemēram, dzīvojamo un rūpniecisko ēku pagrabos).

Režģogu mūsdienās galvenokārt izgatavo no betona un dzelzsbetona saliekamām vai monolītām konstrukcijām, ļoti reti tas ir koks un metāls.

Daudzstāvu ēkās (debesskrāpjos) par režģogu sauc telpiskas konstrukcijas ēkas augšdaļā un / vai dažos starpstāvos, kas kalpo ēkas telpiskās stingrības palielināšanai un slodzes vienmērīgākai sadalei starp vertikālajām atbalsta konstrukcijām (kolonnām, sienām utt.). Režģogus izmanto arī kā speciālas konsoles terašu izveidošanai.