Pazemes ūdeņi

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Tuhalas raganu aka Igaunijā, no kuras pazemes ūdeņi spiežas virspusē

Pazemes ūdeņi ir visi ūdeņi, kas dažādā dziļumā atrodas Zemes garozā — iežu porās, plaisās un tukšumos. Lielākā daļa no tiem atrodas Zemes virskārtas augšpusē, tomēr tie var būt līdz 14 km dziļumā. Dzeramais ūdens visbiežāk tiek iegūts no pazemes ūdeņiem, rokot akas vai veicot urbumus. Ja pazemes ūdeņi nonāk zemes virskārtā, veidojas avots vai avoksnājs.

Pazemes ūdeņus sīkāk iedala:

  • augsnes ūdeņos — ūdeņi, ko satur augsne;
  • gruntsūdeņos — pazemes ūdeņi, kas uzkrājas virs pirmā ūdensnecaurlaidīgā slāņa;
  • starpslāņu ūdeņos:
    • artēziskajos ūdeņos — pazemes ūdeņi dziļākos zemes slāņos nekā gruntsūdeņi;
    • minerālūdeņos — pazemes ūdeņi ar dažādu sāļu piejaukumu;
    • termālajos ūdeņos — pazemes ūdeņi, kuru temperatūra ir augstāka par 20 grādiem. Visbiežāk sastopami vulkānisma apgabalos, kur tie virszemē izplūst kā karstie avoti vai geizeri.

Atkarībā no ūdens nesošo iežu tukšumu sastopamības, gruntsūdeņi tiek iedalīti:[1]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]