Real Madrid CF

	Real Madrid CF
Nosaukums	Real Madrid Club de Fútbol
Iesauka	Los Blancos (baltie); Los Merengues; Los Vikingos;
Pilsēta	Madride, Spānija
Līga	Spānijas Pirmā divīzija
2024.—2025.	2. vieta
Dibināts	1902. gada 6. martā
Stadions	Santjago Bernabeu stadions (ietilpība: 83 186)
Prezidents	Florentino Peress
Galvenais treneris	Alvaro Arveloa

Real Madrid Club de Fútbol (latviešu: Karaliskais Madrides futbola klubs) ir profesionāls Spānijas futbola klubs no Madrides, dibināts 1902. gadā ar nosaukumu Madrid Foot Ball Club.^[1] Tas ir viens no pazīstamākajiem un titulētākajiem futbola klubiem pasaulē, kam ir īpaši nozīmīga vieta gan Spānijas futbola vēsturē, gan Eiropas klubu futbolā. Klubs tradicionāli spēlē Spānijas augstākajā futbola līgā — La Liga — un mājas spēles aizvada Santjago Bernabeu stadionā Madridē.^[2] Nacionālajā līmenī Real Madrid ir izcīnījis 36 Spānijas čempiontitulus un 20 Spānijas Karaļa kausus.^[3]

Starptautiskajā līmenī Real Madrid īpaši izcēlies UEFA Čempionu līgā, kur tas ar 15 izcīnītiem tituliem ir panākumiem bagātākais klubs šī turnīra vēsturē.^[4] Kluba vēsturisko nozīmi papildus apliecina tas, ka FIFA 2000. gadā nosauca Real Madrid par 20. gadsimta labāko klubu.^[5]

Nosaukums un identitāte

Real Madrid Club de Fútbol (latviešu: Karaliskais Madrides futbola klubs) tika dibināts 1902. gada 6. martā ar nosaukumu Madrid Foot Ball Club.^[1] Nosaukuma sastāvdaļa Madrid norāda uz pilsētu, kurā klubs izveidots un kur tas joprojām bāzējas. Nosaukuma sākotnējā forma atspoguļoja 20. gadsimta sākumā Spānijā izplatīto angļu valodas terminoloģijas ietekmi sportā.^[6] 1920. gada 29. jūnijā Spānijas karalis Alfonso XIII piešķīra klubam goda titulu Real (spāņu valodā ‘karaliskais’),^[7] kas Spānijā tradicionāli tiek piešķirts institūcijām ar monarha patronāžu. Pēc šī titula piešķiršanas klubs ieguva nosaukumu Real Madrid Club de Fútbol, un tā emblēmā tika iekļauts karaliskais kronis, kas kļuva par vienu no galvenajiem kluba identitātes elementiem.

Kluba simbolika un vizuālā identitāte cieši saistīta arī ar baltās krāsas izmantošanu spēļu formastērpos. Šī krāsa kļuvusi par vienu no komandas atpazīstamības zīmēm, un komandu bieži dēvē par Los Blancos (“baltajiem”). Emblēmā redzama stilizēta monogramma ar kluba iniciāļiem, ko papildina diagonāla josla un karaliskais kronis.

Latviešu sporta medijos bieži lieto variantu ‘Madrides “Real”’, taču tas neatbilst kluba oficiālajam nosaukumam. Real nav patstāvīgs kluba nosaukums, bet gan stipri vēlāk pēc kluba dibināšanas piešķirts goda tituls, kas ir tikai daļa no pilnā nosaukuma. Enciklopēdiskā stilā drošāk lietot ‘Real Madrid’, ‘Real Madrid CF’ vai pilno nosaukumu ‘Real Madrid Club de Fútbol’.

Vēsture

Kluba dibināšana un pirmie gadi

Futbols Madridē sāka izplatīties 19. gadsimta beigās, kad šis sporta veids Spānijā kļuva populārs angļu studentu, uzņēmēju un citu imigrantu ietekmē. Madrides studentu un sporta entuziastu vidē izveidojās pirmās futbola komandas un biedrības, kas organizēja neformālas spēles. Ar Madrides futbola pirmsākumiem saistīts arī 1897. gadā izveidotais Football Club Sky, no kura vēlāk attīstījās vairākas jaunas komandas. Par vienu no svarīgākajām agrīnā Madrides futbola organizatoru personībām tiek uzskatīts Huljans Palasjoss, kurš ap 1900. gadu izveidoja komandu Madrid F.C. kā vēl neformālu sporta vienību. Klubs oficiāli tika dibināts 1902. gada 6. martā ar nosaukumu Madrid Foot Ball Club, kad tika apstiprināti tā statūti un izveidota organizēta vadības struktūra. Par pirmo kluba prezidentu kļuva Huans Padross, kurš aktīvi veicināja futbola attīstību Madrides sporta dzīvē.

Jau pirmajos pastāvēšanas gados klubs piedalījās vietējos turnīros un palīdzēja popularizēt futbolu Spānijas galvaspilsētā. 1902. gadā Madridē tika rīkots viens no pirmajiem nozīmīgajiem futbola turnīriem valstī — sacensības par godu karaļa Alfonso XIII kronēšanai, kas vēlāk kļuva par Spānijas Karaļa kausu. Madrid Foot Ball Club piedalījās šajā turnīrā un drīz kļuva par vienu no redzamākajiem klubiem Spānijas futbola attīstības sākumposmā. Pirmajās desmitgadēs klubs attīstījās līdz ar futbola popularitātes pieaugumu valstī. Organizēta kluba struktūra, regulāras sacensības un pieaugošā līdzjutēju interese palīdzēja nostiprināt tā vietu Spānijas futbola vidē, kas vēlāk kļuva par pamatu kluba ievērojamajiem panākumiem nacionālajā un starptautiskajā futbolā.

Attīstība starpkaru periodā

Starpkaru periodā Real Madrid pakāpeniski nostiprinājās kā viens no vadošajiem Spānijas futbola klubiem. Jau kluba agrīnajā attīstības posmā tas guva ievērojamus panākumus valsts mēroga sacensībās — Spānijas kausā (vēlāk pazīstams kā Karaļa kauss), izcīnot četrus titulus pēc kārtas no 1905. līdz 1908. gadam. Šie panākumi palīdzēja klubam iegūt plašu atpazīstamību un nostiprināt tā reputāciju Spānijas futbola vidē. Svarīgs pavērsiens Spānijas futbola attīstībā bija nacionālā čempionāta — La Liga — izveide 1929. gadā. Real Madrid kļuva par vienu no līgas dibinātājklubiem un jau pirmajā sezonā ieņēma otro vietu. Turpmākajos gados klubs turpināja nostiprināt savas pozīcijas Spānijas futbolā, regulāri cīnoties par augstām vietām čempionātā.

Īpaši veiksmīgs Real Madrid bija 1930. gadu sākums. 1931.–1932. gada sezonā klubs izcīnīja savu pirmo Spānijas čempionu titulu, turklāt to paveica bez neviena zaudējuma, bet nākamajā sezonā — 1932.–1933. gadā — titulu aizstāvēja. Līdz Spānijas pilsoņu kara sākumam 1936. gadā Real Madrid vairākkārt finišēja arī otrajā vietā, kas apliecināja kluba stabilu piederību Spānijas futbola elitei un pieaugošo nozīmi valsts sporta dzīvē.

Dominance Eiropā 20. gadsimta vidū

20. gadsimta vidū Real Madrid kļuva par dominējošo spēku Eiropas klubu futbolā. Šis periods sakrita ar Eiropas čempionvienību kausa (mūsdienu UEFA Čempionu līgas) izveidi 1955. gadā — starptautisku turnīru, kurā sacentās Eiropas vadošo valstu čempioni. Real Madrid kļuva par pirmo komandu, kas šajā turnīrā izveidoja ilgstošu dominanci, uzvarot pirmajās piecās sacensību sezonās pēc kārtas no 1956. līdz 1960. gadam. Īpaši ievērojams bija 1960. gada fināls Glāzgovas Hampden Park stadionā, kur Real Madrid ar 7:3 uzvarēja Eintracht Frankfurt. Šajā spēlē Alfredo di Stefano guva trīs vārtus, bet Ferencs Puškāšs — četrus. Finālspēle bieži tiek uzskatīta par vienu no iespaidīgākajām Eiropas klubu futbola vēsturē. Kluba panākumi Eiropā turpinājās arī vēlāk. 1966. gadā Real Madrid izcīnīja sesto Eiropas čempionklubu kausu, finālā ar 2:1 pārspējot Belgradas Partizan.

Šo panākumu pamatā bija izcils spēlētāju sastāvs. Komandas centrālā figūra bija Alfredo di Stefano, kurš kļuva par vienu no nozīmīgākajiem futbolistiem kluba vēsturē. Uzbrukuma spēku papildināja Ferencs Puškāšs, Raimons Kopa un Ektors Riāls, savukārt Fransisko Hento bija viens no komandas ilglaicīgākajiem līderiem. Hento piedalījās piecās pirmajās Eiropas kausa uzvarās un vēlāk kā komandas kapteinis triumfēja arī 1966. gadā, kopumā izcīnot sešus Eiropas čempionvienību kausus. Šis posms bieži tiek dēvēts par Real Madrid “zelta laikmetu”, jo klubs ne tikai dominēja starptautiskajās sacensībās, bet arī būtiski veicināja Eiropas klubu futbola popularitāti un prestižu.

Pārmaiņas 20. gadsimta beigās

20. gadsimta pēdējās desmitgadēs Real Madrid piedzīvoja nozīmīgu attīstības posmu, kas sakrita ar profesionālā futbola globalizāciju, pieaugošo televīzijas pārraižu ietekmi un klubu komerciālās darbības paplašināšanos. Šajos apstākļos klubs saglabāja savu vietu Spānijas un Eiropas futbola elitē, vienlaikus modernizējot organizatorisko struktūru un sportisko stratēģiju. 1980. gados komandas pamatu veidoja no kluba jaunatnes sistēmas izaugušo futbolistu paaudze, kas pazīstama kā Quinta del Buitre. Tās ievērojamākie pārstāvji bija Emilio Butragenjo, Mičels, Martins Vaskess, Manuels Sančiss un Migels Pardesa. Šo spēlētāju kodolu papildināja arī citi augsta līmeņa futbolisti, piemēram, Ugo Sančess, Uli Stielike, Rafaels Gordiljo un vārtsargs Pako Bujo. Šajā periodā Real Madrid dominēja Spānijas čempionātā, izcīnot piecus La Liga titulus pēc kārtas no 1985./1986. līdz 1989./1990. gada sezonai.

Starptautiskajā līmenī klubs 1985. un 1986. gadā uzvarēja UEFA kausā. 1990. gados Real Madrid piedzīvoja jaunu uzplaukumu, komandā spēlējot tādiem futbolistiem kā Rauls Gonsaless, Fernando Jerro un Robertu Karlušs. 1998. gadā klubs pēc 32 gadu pārtraukuma atkal izcīnīja Eiropas čempionu titulu, UEFA Čempionu līgas finālā uzvarot Turīnas Juventus. Panākumi turpinājās arī 1999./2000. gada sezonā, kad Real Madrid atkārtoti triumfēja Čempionu līgā, finālā pārspējot Valencia. Šie panākumi nostiprināja Real Madrid kā vienu no ietekmīgākajiem klubiem Eiropas futbolā arī profesionālā futbola globalizācijas laikmetā un radīja pamatu kluba turpmākajai attīstībai 21. gadsimtā.

21. gadsimta periods

21. gadsimtā Real Madrid saglabāja vietu pasaules futbola elitē un vēl vairāk nostiprināja savu starptautisko ietekmi. Klubs kļuva par vienu no globālākajiem sporta zīmoliem, ar miljoniem līdzjutēju dažādos kontinentos un ievērojamu ekonomisko ietekmi profesionālajā futbolā, piemēram, saskaņā ar Deloitte Football Money League datiem 2024./2025. gada sezonā Real Madrid bija klubs ar lielākajiem ieņēmumiem pasaulē, sasniedzot gandrīz 1,2 miljardus eiro.

2000. gadu sākumā kluba vadība īstenoja tā dēvēto Galácticos stratēģiju, piesaistot vairākas pasaules futbola zvaigznes. Šajā periodā komandā spēlēja tādi futbolisti kā Zinedins Zidāns, Luišs Figu, Ronaldu, Deivids Bekhems, kā arī kluba audzēkņi Rauls un Ikers Kasiljass. Šī politika ievērojami palielināja kluba starptautisko popularitāti un komerciālo nozīmi. Sportisko panākumu ziņā īpaši nozīmīgs bija periods no 2010. gadiem līdz 2020. gadu sākumam. Real Madrid izcīnīja UEFA Čempionu līgas titulus 2001./2002., 2013./2014., 2015./2016., 2016./2017., 2017./2018., 2021./2022. un 2023./2024. gada sezonā. Īpaši izcils bija posms no 2016. līdz 2018. gadam, kad komanda kļuva par pirmo klubu mūsdienu turnīra formātā, kas uzvarējis Čempionu līgā trīs sezonas pēc kārtas.

Šajos panākumos izšķiroša loma bija vairākām izcilu futbolistu paaudzēm. No 2009. līdz 2018. gadam komandas centrālā figūra bija Krištianu Ronaldu, kurš Real Madrid sastāvā guva 451 vārtus 438 oficiālās spēlēs un kļuva par kluba visu laiku rezultatīvāko spēlētāju. Vēlākajos panākumos nozīmīgi bija arī Serhio Ramoss, Karīms Benzemā un Luka Modričs. Ramoss kā komandas kapteinis bija viens no līderiem trīs secīgajās Čempionu līgas uzvarās, Benzemā kļuva par vienu no rezultatīvākajiem spēlētājiem kluba vēsturē, bet Modričs ar sešiem Eiropas kausiem ierindojas starp titulētākajiem futbolistiem Real Madrid vēsturē. 2020. gados starp komandas līderiem nostiprinājies arī Vinisiuss Žuniors. Papildus panākumiem Eiropā klubs regulāri izcīnījis arī Spānijas čempiontitulus, Spānijas kausu un vairākus starptautiskos trofeju titulus, tostarp FIFA Klubu pasaules kausu un UEFA Superkausu. Šie sasniegumi nostiprinājuši Real Madrid kā vienu no nozīmīgākajiem un veiksmīgākajiem klubiem pasaules futbola vēsturē.

Sasniegumi

Real Madrid futbola komanda ir 36 reizes uzvarējusi Spānijas čempionātā un 20 reizes ieguvusi Spānijas kausu.^[3] Ar 15 izcīnītiem tituliem Real ir panākumiem bagātākais klubs UEFA Čempionu līgas vēsturē.^[4]

Spānijas čempionāta Pirmā divīzija (La Liga)
- Čempioni (36): 1931—32, 1932—33, 1953—54, 1954—55, 1956—57, 1957—58, 1960—61, 1961—62, 1962—63, 1963—64, 1964—65, 1966—67, 1967—68, 1968—69, 1971—72, 1974—75, 1975—76, 1977—78, 1978—79, 1979—80, 1985—86, 1986—87, 1987—88, 1988—89, 1989—90, 1994—95, 1996—97, 2000—01, 2002—03, 2006—07, 2007—08, 2011—12, 2016—17, 2019—20, 2021—22, 2023—24^[8]
- Vicečempioni (25): 1929, 1933—34, 1934—35, 1935—36, 1941—42, 1944—45, 1958—59, 1959—60, 1965—66, 1980—81, 1982—83, 1983—84, 1991—92, 1992—93, 1998—99, 2004—05, 2005—06, 2008—09, 2009—10, 2010—11, 2012—13, 2014—15, 2015—16, 2020—21, 2022—23
Spānijas Karaļa kauss
- Kausa ieguvēji (20): 1905, 1906, 1907, 1908, 1917, 1934, 1936, 1946, 1947, 1961—62, 1969—70, 1973—74, 1974—75, 1979—80, 1981—82, 1988—89, 1992—93, 2010—11, 2013—14, 2022—23
- Finālisti (20): 1903, 1916, 1918, 1924, 1929, 1930, 1933, 1940, 1943, 1958, 1959—60, 1960—61, 1967—68, 1978—79, 1982—83, 1989—90, 1991—92, 2001—02, 2003—04, 2012—13
Spānijas Superkauss
- Kausa ieguvēji (13): 1988, 1989, 1990, 1993, 1997, 2001, 2003, 2008, 2012, 2017, 2019—20, 2021—22,^[9] 2023—24^[10]
- Finālisti (8): 1982, 1995, 2007, 2011, 2014, 2023, 2025, 2026
Evas Duartes kauss
- Kausa ieguvēji (1): 1947
Spānijas Līgas kauss
- Kausa ieguvēji (1): 1984—85
- Finālisti (1):1982—83
Eiropas čempionvienību kauss / UEFA Čempionu līga
- Kausa ieguvēji (15): 1955—56, 1956—57, 1957—58, 1958—59, 1959—60, 1965—66, 1997—98, 1999—2000, 2001—02, 2013—14, 2015—16, 2016—17, 2017—18, 2021—22, 2023—24^[11]
- Finālisti (3): 1961—62, 1963—64, 1980—81
UEFA Kausu ieguvēju kauss
- Finālisti (2): 1970—71, 1982—83
UEFA kauss
- Kausa ieguvēji (2): 1984—85, 1985—86
UEFA Superkauss
- Kausa ieguvēji (6): 2002, 2014, 2016, 2017, 2022, 2024^[12]
Starpkontinentālais kauss
- Kausa ieguvēji (3): 1960, 1998, 2002
FIFA Klubu Pasaules kauss
- Kausa ieguvēji (5): 2014, 2016, 2017, 2018, 2022^[13]

Komandas sastāvs

Atjaunināts 2025. gada 10. septembrī.

Nr.	Pozīcija	Spēlētājs
1	V	Tibo Kurtuā
2	A	Dani Karvahals (kapteinis)
3	A	Eders Militau
4	A	Dāvids Alaba
5	P	Džūds Belingems
6	P	Eduardo Kamavinga
7	U	Vinisiuss Žuniors
8	P	Federiko Valverde (vicekapteinis)
9	U	Endriks
10	U	Kilians Mbapē
11	U	Rodrigu
12	A	Trents Aleksandrs-Arnolds
13	V	Andrijs Luņins

Nr.	Pozīcija	Spēlētājs
14	P	Oreljēns Čuamenī
15	P	Arda Gilers
16	U	Gonsalo Garsija
17	A	Rauls Asensjo
18	A	Alvaro Karrerass
19	P	Dani Sevaljoss
20	A	Frans Garsija
21	U	Brāhīms Diass
22	A	Antonio Rīdigers
23	A	Ferlāns Mendī
24	A	Dīns Heisens
30	U	Franko Mastantono