6. marts

6. marts ir gada 65. diena pēc Gregora kalendāra, bet garajā gadā tā ir 66. diena. Līdz gada beigām pēc šī datuma gan parastajā, gan garajā gadā atlikušas 300 dienas. Kalendārajā skatījumā 6. marts ir marta mēneša sestā diena. Ziemeļu puslodē 6. marts iekrīt agrā pavasara periodā, kad dienas pakāpeniski kļūst garākas un dabā sāk iezīmēties sezonālās pārmaiņas, savukārt Dienvidu puslodē — vēlā vasaras vai agrā rudens posmā.

Vārda dienas

Centis, Gotfrīds, Vents

Notikumi

• 12. gads p.m.ē. — Romas valdnieku Oktaviānu iecēla par pontifeksu maksimu (Pontifex Maximus), nostiprinot šī amata saistību ar Romas imperatora varu.
• 845. gads — Sāmarrā nogalināja 42 Amorijas mocekļus, kuri atteicās pāriet islāmā.
• 1323. gads — parakstīts Parīzes līgums (1323), kas noregulēja teritoriālās pretenzijas starp Flandriju un Holandi/Zēlandi.
• 1454. gads — Trīspadsmitgadu karš: Polijas karalis Kazimirs IV pēc Prūsijas Konfederācijas lūguma ņēma to savā aizsardzībā un pieteica karu Teitoņu ordenim.
• 1521. gads — Fernāna Magelāna ekspedīcija sasniedza Guamu, paplašinot Eiropas ģeogrāfiskās zināšanas par Kluso okeānu.
• 1788. gads — britu kolonisti ieradās Norfolkas Salā, dibinot apmetni (vēlāk saistītu ar sodu kolonijas sistēmu).
• 1820. gads — ASV prezidents Džeimss Monro parakstīja Misūri kompromisu, kas mēģināja līdzsvarot verdzības izplatības jautājumu jaunajās teritorijās.
• 1836. gads — notika Alamo kauja, kas bija Teksasas revolūcijas noslēgums, un kļuva par nozīmīgu simbolu ASV vēsturiskajā apziņā.
• 1857. gads — ASV Augstākā tiesa spriedumā Dred Scott v. Sandford nosprieda, ka Konstitūcija nepiešķir pilsonību melnādainajiem, saasinot politisko konfliktu par verdzību.
• 1882. gads — izveidota Serbijas Karaliste.
• 1901. gads — Brēmenē atentāta mēģinājums pret Vācijas ķeizaru Vilhelmu II.
• 1918. gads — dibināti Somijas Gaisa spēki.
• 1940. gads — Ziemas karš: starp Somiju un Padomju Savienību noslēgts pamiers.
• 1945. gads — Rumānijā izveidota komunistiski noskaņota valdība.
• 1953. gads — Georgijs Maļenkovs ieņēma PSRS Ministru padomes priekšsēdētāja un PSKP ģenerālsekretāra amatu pēc Josifa Staļina nāves.

1957. gads: Gana — pirmā valsts koloniālajā Āfrikā, kura ieguva neatkarību

• 1957. gads:
  • Apvienotās Karalistes kolonijas Zelta krasts un Britu Togolenda kļuva par neatkarīgu valsti Ganu.
  • Izraēla atvilka savus bruņotos spēkus no Sīnāja pussalas.
• 1960. gads — Šveicē, Ženēvas kantonā sievietēm piešķirtas balsstiesības.
• 1964. gads:
  • Konstantīns II kļuva par Grieķijas karali.
  • Elija Muhameds publiski piešķīra bokserim Kasiusam Klejam vārdu Muhameds Ali.
• 1987. gads — prāmis MS Herald of Free Enterprise apgāzās pie Zēbriges (Beļģijā); bojā gāja 193 cilvēki.
• 1992. gads:
  • dibināta Baltijas jūras valstu padome;
  • aktivizējās datorvīruss Michelangelo, izraisot plašu satraukumu par datu drošību.
• 1994. gads — referendumā Moldovas iedzīvotāji nobalsoja pret atkalapvienošanos ar Rumāniju.
• 1996. gads — Igaunijā pārraidi sāka TV3.
• 1997. gads:
  • Pablo Pikaso gleznu Tête de Femme nozaga no Londonas galerijas un atrada nedēļu vēlāk;
  • Šrilankā Tamililamas atbrīvošanas tīģeri uzbruka karabāzei, nogalinot vairāk nekā 200 cilvēku.
• 2015. gads — NASA zonde Dawn iegāja orbītā ap pundurplanētu Cereru, kļūstot par pirmo kosmisko aparātu, kurš iegājis orbītā ap diviem astronomiskiem objektiem.
• 2021. gads — Nedžefā, Irākā Romas pāvests Francisks tikās ar lielajatollu Ali Sistani. Šī kļuva par pirmo reizi, kad tiekas Romas pāvests un lielajatolla.
• 2023. gads — Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi sākās protesti pret "Ārvalstu aģentu" likumu, kas ilga četras dienas; protestu rezultātā likuma pieņemšanu apturēja.

Dzimuši

• 1340. gads — Ģentes Džons (John of Gaunt), angļu augstmanis (miris 1399. gadā)
• 1459. gads — Jakobs Fugers (Jakob Fugger), vācu uzņēmējs (miris 1525. gadā)
• 1475. gads — Mikelandželo Buonarroti (Michelangelo Buonarroti), itāliešu gleznotājs (miris 1564. gadā)
• 1831. gads — Filips Šeridans (Philip Sheridan), ASV ģenerālis (miris 1888. gadā)
• 1869. gads — Roberts Krošovs (Robert Crawshaw), britu peldētājs un ūdenspolo spēlētājs (miris 1952. gadā)
• 1902. gads — Augusts Skadiņš, lībiešu rakstnieks (miris 1945. gadā)
• 1904. gads — Jozefs Šmits (Joseph Schmidt), Austrijas tenors (miris 1942. gadā)
• 1917. gads — Vils Eisners (Will Eisner), ASV ilustrators un komiksu zīmētājs (miris 2005. gadā)
• 1926. gads — Alans Grīnspens (Alan Greenspan), ASV finansists
• 1926. gads — Andžejs Vajda (Andrzej Wajda), poļu kinorežisors (miris 2016. gadā)
• 1927. gads — Gordons Kūpers (Gordon Cooper), ASV kosmonauts (miris 2004. gadā)
• 1927. gads — Gabriels Garsija Markess (Gabriel García Márquez), Kolumbijas rakstnieks (miris 2014. gadā)
• 1932. gads — Broņislavs Geremeks (Bronisław Geremek), Polijas politiķis, vēsturnieks (miris 2008. gadā)
• 1939. gads — Adams Osborns (Adam Osborne), britu autors un datoru konstruētājs (miris 2003. gadā)
• 1937. gads — Valentīna Tereškova (Валентина Терешкова), PSRS kosmonaute
• 1946. gads — Deivids Gilmors (David Gilmour), angļu mūziķis
• 1947. gads — Robs Rainers (Rob Reiner), amerikāņu aktieris un kinorežisors (miris 2025. gadā)
• 1948. gads — Gunta Sproģe, Latvijas Mūzikas akadēmijas profesore un pianiste
• 1949. gads — Šaukats Azīzs (شوکت عزیز, Shaukat Aziz), Pakistānas premjerministrs
• 1972. gads — Šakils O'Nīls (Shaquille O'Neal), ASV basketbolists
• 1973. gads — Maikls Finlijs (Michael Finley), ASV basketbolists
• 1977. gads — Jorgs Karagunis (Γεώργιος Καραγκούνης), grieķu futbolists
• 1982. gads — Inga Abitova (Инга Абитова), Krievijas garo distanču skrējēja
• 1984. gads — Janīna Sokolova (Яніна Соколова), ukraiņu žurnāliste
• 1987. gads — Kevins Prinss Boatengs (Kevin-Prince Boateng), Vācijas/Ganas futbolists
• 1989. gads — Jevgeņijs Golovins, Latvijas futbolists

Miruši

• 1842. gads — Konstance Mocarte (Constanze Mozart), vācu dziedātāja, Volfganga Amadeja Mocarta sieva (dzimusi 1762. gadā)
• 1900. gads — Gotlībs Daimlers (Gottlieb Daimler), vācu inženieris un uzņēmējs (dzimis 1834. gadā)
• 1919. gads:
  • Nikolajs Grundmanis, latviešu virsnieks (dzimis 1896. gadā)
  • Oskars Kalpaks, latviešu virsnieks (dzimis 1882. gadā)
• 1930. gads — Alfreds fon Tirpics (Alfred von Tirpitz), vācu admirālis (dzimis 1849. gadā)
• 1939. gads:
  • Prospērs Brigemans (Prosper Bruggeman), beļģu airētājs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1870. gadā)
  • Ferdinands fon Lindemanis (Ferdinand von Lindemann), vācu matemātiķis (dzimis 1852. gadā)
• 1950. gads — Albērs Lebrēns (Albert Lebrun), Francijas prezidents (dzimis 1871. gadā)
• 1952. gads — Jirgens Štrops (Jürgen Stroop), vācu SS virsnieks, kara noziedznieks (dzimis 1895. gadā)
• 1964. gads — Pāvils (Παύλος), Grieķijas karalis (dzimis 1901. gadā)
• 1967. gads — Zoltāns Kodājs (Kodály Zoltán), ungāru mūziķis (dzimis 1882. gadā)
• 1973. gads — Pērla Baka (Pearl S. Buck), amerikāņu rakstniece (dzimusi 1892. gadā)
• 1981. gads — Džordžs Gerijs (George Geary), angļu kriketa spēlētājs (dzimis 1893. gadā)
• 1982. gads — Aina Renda (Ayn Rand), amerikāņu filozofe (dzimusi 1905. gadā)
• 1994. gads — Melina Merkuri (Μελίνα Μερκούρη), grieķu aktrise un politiķe (dzimusi 1920. gadā)
• 2001. gads — Kima Volkere (Kim Walker), ASV aktrise (dzimusi 1968. gadā)
• 2007. gads — Žans Bodrijārs (Jean Baudrillard), franču filozofs (dzimis 1929. gadā)
• 2016. gads — Nensija Reigana (Nancy Reagan), ASV aktrise un ASV pirmā lēdija (dzimusi 1921. gadā)
• 2020. gads — Anrī Rišārs (Henri Richard), Kanādas hokejists (dzimis 1936. gadā)
• 2022. gads — Pavlo Li (Павло Лі), ukraiņu aktieris (dzimis 2022. gadā)

Svētku dienas

• Eiropas Logopēdijas diena
• Neatkarības diena (Gana)