Refinansēšanas likme

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Refinansēšanas likme ir procenta likme, ko centrālā banka nosaka komercbanku aizņēmumiem centrālajā bankā. Ja šo procenta likmi samazina, tad pieprasījums pēc centrālās bankas aizdevumiem ir lielāks, bet, ja to paaugstina — mazāks. Refinansēšanas likme ir naudas un kredītu regulēšanas instruments. Ar šī instrumenta palīdzību centrālā banka iedarbojas uz starpbanku tirgus likmēm, kā arī uz kredītu un depozītu likmēm, kuras fiziskām un juridiskām personām piedāvā kredītu organizācijas, jo tādā veidā banku kreditēšanas iespējas samazinās vai palielinās.

Ja kredītiestādēm ir pietiekošas rezerves, tad refinansēšanas likmes izmaiņas tās būtiski neietekmē, jo tām nav nepieciešamība aizņemties centrālajā bankā. Tomēr refinansēšanas likmes izmaiņas var netieši ietekmēt naudas piedāvājumu.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. "Makroekonomika", 5. izlaidums, 169.—171. lpp, M.Šenfelde. RTU Izdevniecība, Rīga-2014

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]