Regina Kazarjana
|
Regina Kazarjana (armēņu: Ռեգինա Ղազարյան; dzimusi 1915. gada 17. aprīlī, mirusi 1999. gada 6. novembrī) bija armēņu gleznotāja un 1937. gadā represētā armēņu dzejnieka Jegiše Čarenca rokrakstu glābēja.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Regina Kazarjana ir dzimusi 1915.gadā Erevānā. Viņas tēvs bija armēņu genocīdu pārdzīvojušais no Vanas, māte dižciltīga sieviete no Erevānas (Horasanjana).[1] Kazarjana satika dzejnieku Jegiše Čarencu 1930. gadā. Piecpadsmit gadu veco bāreni Kazarjanu "Čarencs bija kaut kādā veidā adoptējis kā intīmu draugu un viņa vientulības stundu liecinieku".[2]
1937. gadā no cietuma kameras Čarencs bija slepeni informējis savu sievu Izabellu, ka viņai visi viņa raksti jāuztic tikai ģimenes draugam, gleznotājai Reginai Kazarjanai, un viņa tos izglābs no iznīcināšanas.[3] Pēc Čarenca nāves Regīna Kazarjanai paslēpa un saglabāja dārzā daudzus no viņa rokrakstiem (kopā 7000 rindas,[4] ieskaitot "Requiem to Komitas", "Bez nosaukuma", "Rudens dziesmas" un "Navzike"), un 1950. gados tos nodeva Čarenca literatūras un mākslas muzejam. Kā militārā pilote viņa piedalījās Otrajā pasaules karā.[5] Viņa pabeidza Erevānas Tēlotājmākslas institūtu 1951. gadā.
Kazarjanas gleznas ir izstādītas dažādos Armēnijas muzejos, tostarp Armēnijas Nacionālajā galerijā. Viņa bija Armēnijas Gleznotāju savienības locekle.
Apbalvojumi un pagodinājumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Erevānas Goda pilsone[6]
- Armēnijas Nopelniem bagātā gleznotāja
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Hakop-Agha by Eduard Avakyan
- ↑ Yeghishe Charents: Poet of the Revolution, Marc Nichanian, Vardan Mattʻēosean, Mazda Publishers, 2003, p. 12
- ↑ «A Labor of Love in “Vision of Death”: RFE/RL gives account of Charents’ last years, ArmeniaNow». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 2. janvārī. Skatīts: 2020. gada 30. martā.
- ↑ Հավերժ Չարենցի հետ
- ↑ Арпеник Чаренц очень осторожна — как говорят в народе: “страх пуще смерти”
- ↑ Erevānas Goda pilsoņi
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Memorial plaque to Regina Ghazaryan, who saved Charents' manuscripts, inaugurated in Yerevan (angliski)
- Mūžīgi ar Čarencu. // Hayastany Hanrapetutyun daily, 2009 (armēniski)
- Jegeša Čarenca nāves 65. gadadiena. Arhivēts 2021. gada 10. jūlijā, Wayback Machine vietnē. (armēniski)
|