Erevāna

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Erevāna
Երևան
Erevāna
Karogs: Erevāna
Karogs
Ģerbonis: Erevāna
Ģerbonis
Erevāna (Armēnija)
Erevāna
Erevāna
Koordinātas: 40°10′12″N 44°31′12″E / 40.17000°N 44.52000°E / 40.17000; 44.52000Koordinātas: 40°10′12″N 44°31′12″E / 40.17000°N 44.52000°E / 40.17000; 44.52000
Valsts Karogs: Armēnija Armēnija
Dibināta 782. g. p.m.ē.
Administrācija
 • Mērs Tarons Margarjans
Platība
 • Kopējā 227 km2
Augstums 989,4 m
Iedzīvotāji (2011)[1]
 • kopā 1 060 138
 • blīvums 4 800/km²
Laika josla GMT+4 (UTC+4)
Mājaslapa www.yerevan.am
Erevāna Vikikrātuvē

Erevāna (armēņu: Երևան) ir Armēnijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta, kā arī galvenais kultūras un ekonomikas centrs. Atrodas Razdanas upes ielejā. Erevāna ir viena no senākajām nepārtraukti apdzīvotajām pasaules pilsētām.[2] Armēnijas vēsturē Erevāna ir trīspadsmitā galvaspilsēta, kas šādā statusā ir kopš 1918. gada. Saskaņā ar 2011. gada datiem, pilsētas iedzīvotāju skaits pārsniedz miljonu (1 060 138), kas ir vairāk nekā 35% no visiem valsts iedzīvotājiem. Līdzīgi kā pārējā Armēnija, arī Erevāna ir izteikti monoetniska un armēņu īpatsvars galvaspilsētā ir tuvu 99%.[3]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Erevānas vēsture ir izsekojama kopš 8. gadsimta pirms mūsu ēras, kad 782. gadā pirms mūsu ēras šajā apkārtnē tika dibināts Erebuni cietoksnis, kas kļuva par Armēnijas administratīvo un reliģisko centru. Laikā, kad austrumu Armēnija bija pakļauta Persijai, Erevāna bija reģiona administratīvais centrs. Šādu statusu pilsēta saglabāja arī pēc nokļūšanas Krievijas Impērijā 1828. gadā Krievu-persiešu kara rezultātā. Pēc Pirmā pasaules kara Erevāna kļuva par Armēnijas Republikas galvaspilsētu. Šeit apmetās arī tūkstoši bēgļu no rietumu Armēnijas, kam izdevās izglābties no Armēņu genocīda. Pilsēta strauji auga laikā, kad Armēnija bija iekļauta PSRSArmēnijas PSR. Notika industrializācija un pilsētas pārbūve, Erevāna kļuva par armēņu kultūras un mākslas centru. Vislielāko iedzīvotāju skaitu pilsēta sasniedza 20. gadsimta 80. gadu beigās, kad tas pārsniedza 1,2 miljonus. Vēlākajās desmitgadēs iedzīvotāju skaits ir nedaudz samazinājies. Nozīmīgas izmaiņas pilsētā notikušas pēc Armēnijas neatkarības iegūšanas, kad ievērojami pārveidots pilsētas centrs.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. [1] Armstat
  2. George A. Bournoutian. A concise history of the Armenian people: (from ancient times to the present) (2nd izd.). Costa Mesa, California : Mazda Publishers, 2003. ISBN 9781568591414.
  3. [2] Armstat

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]