Reiha tautas apgaismības un propagandas ministrija

Reiha tautas apgaismības un propagandas ministrijas ēka 1936. gadā

Reiha tautas apgaismības un propagandas ministrija (vācu: Reichsministerium für Volksaufklärung und Propaganda) bija ministrija, kura Trešajā reihā nodarbojās ar nacionālsociālistiskas ideoloģijas propagandēšanu un reizē atbildēja par kultūru, mākslu.

Nākot pie varas Ādolfa Hitlera ministru kabinetam 1933. gada 13. martā tika izveidota Reiha tautas apgaismības un propagandas ministrija, lai varētu konsolidēt NSDAP partijas ideoloģijas propagandas centienus ar jauno valsts stāvokli, kad nacisti bija ieguvuši varu, kura drīz vien kļuva neierobežota. Ministrijas vadīšana tika uzticēta Dr. Jozefam Gebelsam, kurš jau iepriekš, pirms nacistu nākšanas pie varas, atbildēja par partijas propagandu un vēlēšanu kampaņām. Ministrijas pārraudzībā tika nodoti plašsaziņas līdzekļi, kultūra un māksla. Pati ministrija atradās Berlīnes centrā, blakus Reihskancelejai.

Ministrijas galvenais uzdevums bija iedvest un propagandēt nacionālsociālistiskos uzskatus plašām masām. Šī mērķa sasniegšanai tika izmantoti laikraksti, publikācijas, plakāti un citi līdzekļi. Liela uzmanība tika veltīta jaunākajiem tehnikas sasniegumiem, kas ļāva uzrunāt plašas masas - radio un kino. Ministrija organizēja lētu radiouztvērēju ražošanu lielos apjomos, lai tie tautai būtu pieejami par lētu naudu. Arī kino tika veltīta liela uzmanība. Ministrijas pakļautībā tika filmētas dažādas filmas, kas bija veltītas dažādiem jautājumiem, tostarp antisemītisma un āriešu kulta propagandēšanai. Patiecoties ministrijai 1935. gadā pirmo reizi pasaulē tika uzsākta regulāra televīzijas pārraide.

Lielāku nozīmību ministrija ieguva pēc Otrā pasaules kara sākuma. Tā nebija tikai Trešā reiha iniciatīva veltīt lielus pūliņus propagandai. Arī ārzemēs tai tika veltīta nozīmīga vieta un tā kļuva arvien izsmalcinātāka un pārdomātāka. Otrā pasaules kara laikā parādījās psiholoģiskais karš, kurā propagandai bija nozīmīga loma. Reizē valstij ciešot zaudējumus bija nepieciešams novērst sakāvniecisko garu, rūpes un bažas. No 1933. līdz 1945. gadam ministriju vadīja Jozefs Gebelss, bet pēc viņa pašnāvības, šo amatu uzņēmās Verners Naumans, kurš gan ministriju vadīja tikai maija mēnesī 1945. gadā.

Šodien ēkā, kur kādreiz atradās Reiha tautas apgaismības un propagandas ministrija, atrodas Vācijas Darba ministrija.

Struktūra

Ministrija strauji pieauga ierēdņu skaits un arī budžets. Ja 1933. gadā tika nodarbināti 350 cilvēki piecos departamentos, tad jau 1939. gadā bija nodarbināti jau 2000 cilvēku, kas strādāja 17 departamentos. Laika posmā starp 1933. līdz 1941. gadam ministrijas budžets pieauga no 14 miljoniem uz 187 miljoniem reihsmarku. Jozefs Gebelss izveidoja trīs Valsts sekretariātus, kas pakļāvās viņam.

• Valsts sekretariāts I - Valters Funks (1933 — 1937), Oto Fītrihs (1937 — 1945)
  • Trešā reiha prese
  • Ārvalstu prese
  • Laikraksti
• Valsts sekretariāts II - Karls Hanke (1937 — 1940), Leopolds Guterers (1940 — 1944), Verners Naumans (1944 — 1945)
  • Budžets
  • Likumi
  • Propaganda
  • Radio
  • Kino
  • Personālijas
  • Aizsardzība
  • Starptautiskās attiecības
  • Teātris
  • Mūzika
  • Literatūra
  • Vizuālā māksla
• Valsts sekretariāts III - Hermanis Esers (1935 — 1945)
  • Tūrisms