Psiholoģiskais karš

Psiholoģiskais karš ir taktika, ko izmanto, lai ietekmētu pretinieka prātu, emocijas un uzvedību, izmantojot dažādas psiholoģiskas metodes. Šāda veida karš ir pazīstams arī kā psiholoģiskās operācijas (PSYOP) un bieži tiek izmantots militārās, politiskās un komerciālās sfērās. Tas ir cieši saistīts ar informācijas karu.

Psiholoģiskā kara prakse ir tikpat sena kā pati kara māksla. Vēstures gaitā daudzas civilizācijas ir izmantojušas dažādas metodes, lai vājinātu ienaidnieku morāli. Piemēram, senie grieķi un romieši izmantoja propagandu, lai izplatītu baumas un dezinformāciju starp ienaidnieka rindām.

Mūsdienu psiholoģiskais karš bieži tiek veikts ar modernām tehnoloģijām, piemēram, sociālo mediju un interneta starpniecību. Internets ļauj ātri un plaši izplatīt informāciju, padarot to par efektīvu rīku psiholoģiskā kara vadīšanai.

Metodes

Psiholoģiskā kara metodes var būt dažādas un tās ietver:

• Propaganda: Informācijas izplatīšana, lai ietekmētu sabiedrisko domu vai demoralizētu pretinieku.
• Dezinformācija: Meli vai maldinoša informācija, kas tiek izplatīta, lai radītu apjukumu vai neskaidrību.
• Draudi: Metodes, kas tiek izmantotas, lai radītu bailes un trauksmi pretinieku vidū.
• Slepenas operācijas: Aktivizēšana slepenās darbībās, piemēram, sabotāža un spiegošana.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Psiholoģiskais karš.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)