Rentgens

Šis raksts ir par radiācijas mērvienību. Par medicīnas nozari, kurā izmanto rentgenstarus, lai veikto medicīnisko izmeklēšanu, skatīt rakstu radioloģija.

Šis raksts ir par radiācijas mērvienību. Par vācu fiziķi skatīt rakstu Vilhelms Rentgens.

Radiācijas mērierīce, kas graduēta rentgenos stundā

Rentgens (saīsinājums R) ir jonizējošās radiācijas (rentgenstaru vai gamma staru) ekspozīcijas dozas ārpussistēmas mērvienība. Šo mērvienību definē pēc jonizējošā starojuma iedarbības uz sausu atmosfēras gaisu — 1 rentgenu liela doza 1 cm³ sausa gaisa normālos apstākļos izraisa 2,08·10⁹ jonu pāru veidošanos. Šiem joniem piemīt (1/3)·10⁻⁹ kulonu liels elektriskais lādiņš, kas atbilst 1 CGS elektriskā lādiņa vienībai (franklinam).

SI mērvienībās 1 rentgens atbilst 2,57976·10⁻⁴ C/kg (kuloniem uz kilogramu) jeb 1 C/kg = 3876 R. Var aptuveni pieņemt, ka 1 rentgens atbilst 10 milizīvertiem vai 0,88 radiem.

Mērvienība nosaukta vācu fiziķa Vilhelma Konrāda Rentgena vārdā un pieņemta lietošanai 1928. gadā. Mūsdienās ekspozīcijas dozas vietā parasti nosaka absorbēto dozu, kuras mērīšanai paredzēta SI mērvienība grejs, vai ekvivalento dozu (mēra zīvertos). Tomēr daudzi agrāk ražoti radiācijas intensitātes (dozas jaudas) mērinstrumenti graduēti rentgenos stundā.

Dabiskais radiācijas fons ir līdz 23 mikrorentgeniem stundā (230 nanozīvertiem stundā). Gada laikā cilvēks saņem ap 200 milirentgenus lielu dozu. 500 R doza, saņemta 5 stundu laikā, ir nāvējoša.

Skatīt arī

• Zīverts