Reps

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Amerikāņu reperis Snoop Dogg.

Reps ir vokālā izpildījuma veids — dziesmas improvizēta izrunāšana (nevis izdziedāšana) ātrā tempā. Reps ir viena no hiphopa mūzikas pamatsastāvdaļām, tomēr repu izmanto arī citos mūzikas žanros, piemēram, alternatīvajā rokā. Repa kompozīciju vārdi parasti ir ar atskaņām un kompozīcijas izpildījumu pavada roku žesti vai deju kustības. Repa aizsākumi ir meklējami Amerikas Savienotajās Valstīs 1950. gados. Īpašu popularitāti reps ieguva 1990. gadu otrajā pusē. Repa izpildītāji tiek saukti par reperiem. Visplašāko popularitāti pasaulē ir ieguvuši afroamerikāņu reperi. Vairums no reperiem izkopj tiem raksturīgu ģērbšanos stilu.

No parastās poēzijas reps atšķiras ar to, ka reps tiek lasīts ar muzikāli – instrumentālu pavadījumu [1]. Ļoti bieži reps tiek asociēts ar hip hop mūziku un tās kultūru. Ir jāatzīst, ka reps ir viens no hip hop mūzikas pamatelementiem; tāpēc, it īpaši parastās sarunā, tas bieži tiek izmantots kā sinonīms vārdam “hip hop”. Tomēr reps kā rečitatīvs tiek izmantots ne tikai hip hop mūzikā, bet arī citos žanros. Vairāki dramp&basis izpildītāji izmanto repu. Diezgan bieži, it īpaši saistība ar plašu popularitāti, reps tiek izmantots arī popkultūrā, tadejādi veidojot pop-repu. Rokmūzikā, tas bieži tiek sastopams tādos žanros kā rapcore, new metal, alternatīvs roks, alternative rap un pārējos. Pop izpildītāji un R&B izpildītāji arī samērā bieži izmanto repu.

Reps ļoti bieži tiek pienests auditorijai ar bīta pavadījumu, kuru komponē DJ, beatbox vai tiek dziedāta A capella bez muzikāla pavadījuma. No stilistiska skatu punkta, reps sevī veido apkārtni, kurā atrodas runa, proza, dzeja un dziedāšana. Viens no slavenākajiem blūzs izpildītājiem un Grammy balvas laureāts, Elijah Wald, kā arī citi blūza izpildītāji strīdējās, ka 20. gadsimtā. 20 gados blūzs tika lasīts repā formā. Wald aizgāja vēl tālāk argumentējot, ka hip hops “ir dzīvs blūzs”.[2]. Viens no svarīgākajiem pierādījumiem, ka reps eksistēja blūzā, bija 1950. gada izlaista kompozīcija, “Gotta Let You GoJoe Hill Louis izpildījumā. [3]. Vārds “reps” ir aizgūts no angļu valodas vādra “rap”, kas nozīmē – klauviens, sitiens (uzsverot repa ritmiku). “To rap” nozīmē “runāt”, “sarunāties”.

Reps un “repošana” vēsturiskas saknes var būt meklētas Āfrika. Vairākas gadsimtus pirms hip hop un rep mūzikas pastāvēšanas Rietumāfrikas griots lasīja stāstus bungu un citu tradicionālu instrumentu pavadījumā. [4]. Šī veida saskare bija atzīta vairāku skatuves mākslinieku, izpildītāju, mūsdienu griots, orators, masu mediji un akadēmiķis starpā. [5].

Blūzs, kura aizsācējas bija strādnieku darba dziesmas par smagu vergs darba un kuru ietekmēja Rietumāfrikas muzikālas tradīcijas, sākumā tika izpildīts melnādaino pārstāvju vidū. Taču vēlāk, ap verdzības atcelšanas laiku, par to izpildītajiem arī kļūst baltādainie darbinieki no ASV Misisipi Delta reģiona.

Džezs, kas savukārt ir cēlies no afrikāņu-amerikāņu un eiropiešu muzikālām tradīcijām un tika attīstīts 20.gs sākumā ir cieši ietekmējis hip hop un tā kultūru, tāpēc tas tiek uzskatīts par tā pamatlicēju. Ne tikai džeza melodija un vārdi, bet arī džezs dzeja. Pamatojoties uz džeza mūziķa un dzejnieka John Sobol rakstītā, cilvēka, kurš uzrakstīja Digitopia Blues, reps “stilistiski un formāli ir pāsteidzoši līdzīgs džeza attistībai”. [6]. Bokseris Muhameds Ali, atzīmēja repu un tā elementus, izmantoja sava runā - gan trenējoties, gan runājot runu politiskajos pasākumos. [7].

Ar disko mūzikas kulta beigšanos reps kļuva par jaunu izpausmes formu. Runājot par repu, tas ir radies izpildītājiem eksperimentējot ar tā saukto rhyme jeb atskaņa.Tas bija sava veida atkāpšanās no disko. Sherley Anne Williams vērtē repu kā “anti-disko” kustību. Pirmās repa kompozīcijas bija sava veida kā vienkāršāks veids kā radīt dziesmas un kā tās dziedāt salīdzinājumā ar disko. Williams paskaidro, kā repa izpildītāji un dīdžeji iebilda pret orķestrētām un luksusa dzīvesveida diktatora daudzveidīgām dziesmām "pārtraukuma sitieniem", kuri tika izveidoti, veidojot dažādus ierakstus no daudziem žanriem un neprasa aprīkojumu no profesionālām ierakstu studijām.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Golus, Carrie (2012). From Def Jam to Super Rich. Twenty First Century Books. p. 22. ISBN 0761381570
  2. Hip Hop and Blues. Retrieved December 21, 2005
  3. Jay Ruttenberg, "The Roots of Hip Hop: From Church to Gangsta", Time Out New York, December 22, 2008
  4. Charry, Eric (2012). Hip Hop Africa: New African Music in a Globalizing World. Indiana University Press. pp. 79–80. ISBN 978-0-253-00575-5
  5. "About.com: Rap". Archived from the original on January 11, 2006. Retrieved December 21, 2005
  6. Sobol, John. (2002). Digitopia Blues. Banff Centre Press. ISBN 978-0-920159-89-7
  7. N., Kopano, Baruti (2002-12-22). "Rap Music as an Extension of the Black Rhetorical Tradition: "Keepin' It Real"". The Western Journal of Black Studies. 26 (4). ISSN 0197-4327