Retrogrādā analīze
Retrogrādā analīze (latīņu: retrogradus — atpakaļejošs) ir process šaha kompozīcijā, kurā jāatrod iepriekš izdarītie gājieni, kas radījuši doto pozīciju.
Sacerējumi ar retrogrādo analīzi sastopami visos šaha kompozīcijas veidos — uzdevumos, etīdēs, kā arī pasaku šahā. Nereti kompozīcijās retrogrādā analīze pati par sevi ir tās saturs.[1]
Retrogrādās analīzes mērķi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šaha uzdevumos un etīdēs retrogrādās analīzes mērķi ir:
- pierādīt uzdevuma sākumpozīcijas legalitāti;
- tiesības bandiniekam sist «garāmejot»,
- tiesības izdarīt rokādi,
- noteikt pusi, kurai uzdevuma sākumpozīcijā ir gājiens.
Piemēri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pozīcijas legalitātes analīze
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]The Chess Mysteries of Sherlock Holmes, 1979
(Pēc Mortensena)
| a | b | c | d | e | f | g | h | ||
| 8 |      | 8 | |||||||
| 7 | 7 | ||||||||
| 6 | 6 | ||||||||
| 5 | 5 | ||||||||
| 4 | 4 | ||||||||
| 3 | 3 | ||||||||
| 2 | 2 | ||||||||
| 1 | 1 | ||||||||
| a | b | c | d | e | f | g | h | ||
Šaha kompozīcijas pamatlikums prasa, lai katra šaha uzdevuma un etīdes sākuma pozīcija būtu legāla, tas ir, jābūt iespējai to izspēlēt no šaha partijas sākuma pozīcijas, ievērojot visus šaha spēles noteikumus.
Analīze
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dotajā pozīcijā melnie varēja savu karali pārvietot uz a8 tikai no a7, bet tas šķiet nereāli, jo lauciņu a7 apdraud balto laidnis g1. Tātad laidņa diagonāli iepriekš pārsedza kāda balto figūra, kuru ar savu gājienu karalis ir nositis, jo uz galdiņa tādas nav. Secinājums acīmredzams, tas varēja būt tikai balto zirdziņš, kas atradies uz b6 un gājis uz a8. Līdz ar to risinājums ir:
- 1. Zb6-a8+ Ka7xZa8.
Sišanas «garāmejot» iespējamības analīze
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šaha uzdevuma (etīdes) pirmajā gājienā bandinieka sišana «garāmejot» atļauta tikai tajā gadījumā, ja ar retrogrādās analīzes palīdzību var neapstrīdami pierādīt, ka iepriekšējā gājienā tieši šis bandinieks gājis uzreiz divus lauciņus uz priekšu; pie tam nedrīkst būt nevienas pierādījuma partijas, kas beidzas ar citu gājienu.
Analīze
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vispirms, jāpierāda pozīcijas legalitāte. Lai varētu rasties šāda bandinieku konfigurācija, balto bandiniekiem bija jāizdara desmit sitieni (bandinieks e7 pa ceļam no h vertikāles nositis 3 figūras, bandinieks e6, nākot no a vertikāles, nositis 4 figūras, bandinieks d4, virzoties no b vertikāles, sitis 2 figūras, bet bandinieks e3 savā vietā nokļuvis, sizdams 1 figūru). Tā kā pozīcijā uz galdiņa ir 6 melno figūras, tad stāvoklis ir legāls, jo melno figūru kopskaits 10 nosistās plus 6 esošās (10+6=16) nepārsniedz melno figūru skaitu sākuma stāvoklī. Saprotams, ka nosisto figūru skaitā ietilpst arī melno baltlauciņu laidnis, kas sākuma stāvoklī atradās uz c8 un tur nevarēja tikt nosists. Laidņa ievadīšanai spēlē melno bandiniekam d7 bija jāatbrīvo tam ceļš vēl pirms uzdevuma pozīcijas rašanas. Bet tas nozīmē, ka pēdējais melno gājiens nevarēja būt d7-d5. Arī melno gājieni d6-d5 un f6-f5 nevarēja tādi būt, jo tad balto karalis pirms melno pēdējā gājiena būtu atradies uz apdraudēta lauciņa. Līdz ar to varam secināt, ka melno pēdējais gājiens bijis f7-f5. Bet jā tā, tad baltie to var sist «garāmejot» 1. g5xf6!. kas arī ir uzdevuma risinājums, jo mats 2. f6-f7# nav novēršams.[1]
Rokādes iespējamības analīze
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tidskrift NSB, 1929
| a | b | c | d | e | f | g | h | ||
| 8 |    | 8 | |||||||
| 7 | 7 | ||||||||
| 6 | 6 | ||||||||
| 5 | 5 | ||||||||
| 4 | 4 | ||||||||
| 3 | 3 | ||||||||
| 2 | 2 | ||||||||
| 1 | 1 | ||||||||
| a | b | c | d | e | f | g | h | ||
Tidskrift NSB, 1929
| a | b | c | d | e | f | g | h | ||
| 8 | | 8 | |||||||
| 7 | 7 | ||||||||
| 6 | 6 | ||||||||
| 5 | 5 | ||||||||
| 4 | 4 | ||||||||
| 3 | 3 | ||||||||
| 2 | 2 | ||||||||
| 1 | 1 | ||||||||
| a | b | c | d | e | f | g | h | ||
Rokādi šaha kompozīcijās nedrīkst izdarīt tikai gadījumos, ja ar retrogrādo analīzi izdodas pierādīt, ka karalis vai (un) rokādē iesaistītais tornis spēles gaitā jau izdarījis gājienus.[1]
Analīze
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pozīcijā Nr. 1 (melno bandinieks uz h7) melno rokāde nav iespējama, jo melno pēdējais gājiens ir iespējams tikai ar karali vai torni. Līdz ar to uzdevumu risinājums ir sekojošs:
1. Tf1-a1 un 2. Ta1-a8#. Maldinājumu 1. Tf1-f7? (ar draudu 2. Tb7-b8 mats) atspēko 1. ... h7xg6!
Pozīcijā Nr. 2 (melno bandinieks uz h6) melno rokāde ir iespējama, jo var pieņemt, ka melno pēdējais gājiens ir 0. ... h7-h6 un līdz ar to nav iespējams pierādīt, ka melno karalis vai tornis spēles gaitā jau kustējušies. Līdz ar to uzdevumu risinājums ir sekojošs:
1. Tf1-f7 ar sekojošu 2. Tb7-b8#. Maldinājumu 1. Tf1-a1 (ar draudu 2. Ta1-a8 mats) atspēko 1. ... 0-0!
Šaha kompozīcijā šādus uzdevumus ar nelielām atšķirībām figūru izvietojumā sauc par dvīņiem.
Gājiena kārtas noteikšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]diagrammes, 60, 01/1983
| a | b | c | d | e | f | g | h | ||
| 8 |    | 8 | |||||||
| 7 | 7 | ||||||||
| 6 | 6 | ||||||||
| 5 | 5 | ||||||||
| 4 | 4 | ||||||||
| 3 | 3 | ||||||||
| 2 | 2 | ||||||||
| 1 | 1 | ||||||||
| a | b | c | d | e | f | g | h | ||
Diagrammas pozīcijā gan baltie (1. Zh8xf7#), gan melnie (1. ... Za1xc2#) var pieteikt matu vienā gājienā. Lai atrisinātu šo uzdevumu, ir jāveic pozīcijas retrogrādā analīze un jānosaka kurai no pusēm šai pozīcijā ir gājiens.
Analīze
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Diagrammā attēlotās pozīcijas īpatnība ir tā, ka gan balto, gan melno figūrām, kam bija iespēja izdarīt gājienus, var aplēst, vai izdarītais gājienu skaits ir pāra vai nepāra skaitlis. Bet gājienus ir izdarījuši vai varēja izdarīt tikai abu pušu zirdziņi, torņi un karaļi. Abas dāmas, gan balto, gan melno, gājienus nav izdarījušas un ir pretējās puses zirdziņu nosistas savās sākuma pozīcijās, jo pirms nosišanas bija savu bandinieku, laidņa un karaļa "ielenkumā". Zirdziņš, izdarot gājienu, vienmēr pārvietojas uz pretējās krāsas lauciņu, tas dod iespēju noteikt, vai tā izdarītais gājienu skaits ir pāra vai nepāra skaitlis. Uzdevuma sākumpozīcijā, tāpat kā šaha spēles sākumstāvoklī, katras puses zirdziņi atrodas uz pretējās krāsas lauciņa. No šīs konstatācijas varam secināt, ka katras puses zirdziņu kopējais izdarīto gājienu skaits ir pāra skaitlis. Dotajā pozīcijā līdzīgi ir arī ar torņiem, "šaurības" dēļ tie katrs var pārvietoties tikai pa diviem lauciņiem un viegli var secināt, ka balto Th1 un melno Ta8 nav izdarījuši gājienus vai izdarīto gājienu skaits ir pāra skaitlis, bet balto Tb1 un melno Tg8 neatrodas savās sākuma pozīcijās, tātad to izdarītais gājienu skaits ir nepāra skaitlis. Analīzes gaitā konstatēto, līdz šim pastāvošo atbilstību gājienu skaitā "pāris − pāris" un "nepāris − nepāris" izjauc karaļi, kam pēc dāmu nosišanas un sitēju (zirdziņu) atkāpšanās bija pieejams arī blakus esošais dāmas lauciņš. Viens no tiem, baltais atrodas sākuma pozīcijā, tātad tas nav pārvietojies vai izdarītais gājienu skaits ir pāra skaitlis, bet otrs, melnais atrodas uz blakus esošā dāmas lauciņa, tātad tā izdarīto gājienu skaits ir nepāra skaitlis. Tātad ar retrogrādo analīzi konstatēts, ka viena no pusēm ir izdarījusi par vienu gājienu vairāk, atbilstība "pāris — pāris" vai "nepāris — nepāris" nepastāv. Bet tā kā spēli sāk baltie, tad viņi vienmēr ir šis atbilstības jaucēji, bet melnie atjaunotāji. No tā secinājums—dotajā pozīcijā ir melno gājiens.
Risinājums: 1. ... Za1xc2 mats.
Retraktori
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Retraktors ir šaha uzdevums, kurā vispirms risinātājam jāatspēlē noteikts skaits likumīgi iespējamo gājienu, tā, lai iegūtajā pozīcijā, varētu izpildīt uzdevumā doto prasību. Tipisks noteikums ir: "Baltie atspēlē savu pēdējo gājienu un pēc tam mato vienā gājienā".
Retraktoriem ir retro "aromāts", jo var tikt atspēlēti tikai likumīgi pēdējie gājieni, bet tiem ir arī parastā, uz priekšu vērstā, kombinatoriskā "piegarša", jo jāizvēlas pareizā atvilkšana - tā, kas ļaus, piemēram, matot vienā gājienā. Gan dotajā, gan atspēlētajā pozīcijā iespējamo gājienu (rokāde, sitiens garāmejot) noskaidrošanai var būt nepieciešama retrogrādā analīze. Atspēlētie gājieni var būt arī sitieni, līdz ar to uz galdiņa var atgriezties iepriekš sistās figūras un bandinieki. Retraktoru retroanalītiskais saturs ne vienmēr ir izšķirošs (vai dziļš).
Piemēri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Eskilstuna Kurirer, 1955
| a | b | c | d | e | f | g | h | ||
| 8 |  | 8 | |||||||
| 7 | 7 | ||||||||
| 6 | 6 | ||||||||
| 5 | 5 | ||||||||
| 4 | 4 | ||||||||
| 3 | 3 | ||||||||
| 2 | 2 | ||||||||
| 1 | 1 | ||||||||
| a | b | c | d | e | f | g | h | ||
The Chess Amateur, 1923
| a | b | c | d | e | f | g | h | ||
| 8 | | 8 | |||||||
| 7 | 7 | ||||||||
| 6 | 6 | ||||||||
| 5 | 5 | ||||||||
| 4 | 4 | ||||||||
| 3 | 3 | ||||||||
| 2 | 2 | ||||||||
| 1 | 1 | ||||||||
| a | b | c | d | e | f | g | h | ||
1. piemēra risinājuma skaidrojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dotajā pozīcijā iespējams 1. Zb4-d5#. Šķiet, ka tikai jāatrod tas balto gājiens, kuru atspēlējot netiek izjaukta jau gatavā mata pozīcija. Balto karalis šim mērķim neder, jo atspēlējot tā iespējamo gājienu Kh2-h3, melno karalim atbrīvojas lauciņš g4 un mats vairs nav iespējams. Atliek balto bandinieki, bet to struktūra varēja izveidoties, tikai izdarot gājienus a2xLb3 un b2xZc3, jo divas pārējās uz galdiņa trūkstošās melno figūras ir torņi, kas nevarēja izkļūt ārpus ķēdes, kuru veido melno bandinieki un to melnlauciņu laidnis. Taču atspēlējot jebkuru no šiem gājieniem uz galdiņa atgriežas figūra, kas aizsargā lauciņu d5 un novērš jau sagatavoto matu. Tāpēc risinājumā baltie, atspēlējot gājienu, mazliet pārveido mata pozīciju un mato ar zirdziņu jau no cita lauciņa.
Risinājums: Baltie atspēlē gājienu d2-d4 un mato izdarot gājienu 1. Zb4-d3#
2. piemēra risinājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atspēles gājieni: 1. Kg6xTh5 Th8xDh5, iegūtās pozīcijas risinājums: 1. O-O Dh7#.
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Савин П. И., Плаксин Н. П. Искусство шахматной композиции. Кишинев : Картя Молдовеняскэ, 1987. (krieviski)
- Raymond M Smullyan. The Chess Mysteries of Sherlock Holmes. New York : Alfred A. Knopf, 1979. (angliski)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 Dombrovskis, A.. Šaha kompozīcija Padomju Latvijā. Rīga : LVI, 1961. 40—41. lpp.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- The Retrograde Analysis Corner (angliski)