Rožukronis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Rožukronis

Rožukronis (latīņu: rosarium — ‘rožu kronis’) ir lūgšanas veids, ko piekopj Romas katoļu baznīca, kā arī īpašas lūgšanu krelles, ko izmanto tās laikā kā palīglīdzekli atkārtošanas reižu skaita ievērošanai. Krellīšu vietā var izmantot arī citus līdzekļus, piemēram, īpašus gredzenus ar ierobiem vai roku pirkstus. Rožukroņa būtība ir lūgšanā izdzīvot Jēzus Kristus dzīvi, vienlaicīgi lūdzot viņa mātes Vissvētākās Jaunavas Marijas aizbildniecību (aizlūgumu par ticīgajiem pie viņas dēla – Jēzus).[1]

Lūdzoties Rožukroni, paralēli lūgšanas teksta skaitīšanai jeb izrunāšanai, parasti tiek apcerēts kāds Jēzus dzīves notikums, kurus sauc par noslēpumiem. Noslēpumu ievada lūgšana "Tēvs Mūsu", tad seko lūgšana "Esi sveicināta Marija" – tā tiek atkārtota desmit reizes, pēc kurām seko doksoloģija: "Gods lai ir Tēvam un Dēlam un Svētajam Garam; kā tas no iesākuma ir bijis, tā tagad un vienmēr un mūžīgi mūžos. Amen."

Izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsturiski Rožukronis bija izveidojies jau viduslaikos kā tautas dievbijības forma, kas tika praktizēta paralēli Stundu Liturģijas trijām dienas stundām, kuras mūki un mūķenes skaitīja klosteros kā trešo, sesto un devīto stundu. Katra stunda iesākās ar Tēvs mūsu, Esi sveicināta, Marija un Gods lai ir Tēvam un ietvēra piecus psalmus. Līdz ar to tautas vēlme piedalīties šajās stundās radīja paralēlu lūgšanas formu no tautai pieejamām un no galvas zināmām lūgšanām. Vēlāk mūki pilnveidoja šo lūgšanu formu un to izplatīja tautā, sevišķi dominikāņi un franciskāņi. Pāvests Jānis Pāvils II 2003. gadā pievienoja Rožukroņa ceturto daļu, iekļaujot līdz šim izlaistā Kristus publiskās dzīves un darbības posma noslēpumu apceri – Gaismas noslēpumus. Tradicionāli 150 Esi sveicināta, Marija arī aizvietoja tautas dievbijībā 150 Psalmus no psaltērija, kuru senatnē klosteros centās noskaitīt pat diennakts laikā, piemēram, benediktīnieši.[2]

Ir divas versijas, kas norāda rožukroņa izcelšanos. Jau ap 430. gadu Sv. Pauls, eremīts (tuksneša mūks) ir lietojis akmentiņus, lai atcerētos, cik reizes ir skaitīta Kunga lūgšana “Tēvs mūsu”. Ir atrasta dokumentācija par kādu svētīgu sievieti Hestingas kaujā 1066. gadā, kas lietojusi dārgakmeņu virkni, uz kuras tā skaitījusi lūgšanas. Šie ir daži norādījumi par rožukroņa izcelsmi.

Īstais rožukroņa sākums tomēr meklējams 11. gadsimtā – klosteros. Dažiem mūkiem bija grūtības lasīt breviāru (speciālas priesteru lūgšanas), daudzi brāļi sākumā neprata latīņu valodu, kas tika lietota breviārā. Breviāra vietā viņiem bija atļauts skaitīt 150 tēvreizes, tas aizvietoja breviāra 150 psalmus. Tā pakāpeniski, šīm lūgšanām pārveidojoties par “Esi sveicināta” radās mums tik ļoti pazīstamās rožukroņa lūgšanas.

Otra versija, kas ir mazāk ticama, ka Sv. Dominikam (1170 – 1221) parādījās Dievmāte un atklājusi rožukroni.

Sākotnēji lūgšana bija savādāka, tikai ejot gadsimtiem tika pilnībā noformēta lūgšana kopumā, arī lūgšana “Tēvs mūsu” pirms katra noslēpuma radās tikai 15.gadsimtā.[3]

Lūgšanas struktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skaitāmās lūgšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Krusta zīme (lūdzējs apzīmē sevi ar krusta zīmi un domās vai vārdos izsaka: Dieva Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā, Āmen.)
  • Lūgšana "Es ticu" jeb ticības simbols tikt noskaitīts sākumā vai beigās:
Es ticu uz Dievu, visvareno Tēvu, debesu un zemes Radītāju,
un uz Jēzu Kristu, Viņa vienpiedzimušo Dēlu, mūsu Kungu, kas ir ieņemts no Svētā Gara,
piedzimis no Jaunavas Marijas; cietis zem Poncija Pilāta, krustā sists, nomiris un apbedīts;
nokāpis ellē; trešajā dienā augšāmcēlies no miroņiem; uzkāpis debesīs, sēž pie Dieva,
visvarenā Tēva, labās rokas, no kurienes Viņš atnāks tiesāt dzīvos un mirušos.
Es ticu uz Svēto Garu, svēto katolisko Baznīcu, svēto sadraudzību, grēku piedošanu,
miesas augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvošanu. Amen.[4]
Rožukroņa struktūra: 1. Krusta zīme 2. Tēvs Mūsu 3. trīs Esi sveicināta Marija 4. Gods lai ir Tēvam 5. pieci noslēpumi - katrā no tiem: vienu reizi Tēvs Mūsu, desmit reizes Esi sveicināta Marija un vienu reizi Gods lai ir Tēvam
  • Tēvs Mūsu lūgšana uz pirmās lielās zīlītes.
Tēvs mūsu, kas esi debesīs,

svētīts lai top Tavs Vārds, lai atnāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem, un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna. Amen.[5]

Esi sveicināta, Marija, žēlastības pilnā, Kungs ir ar Tevi; Tu esi svētīta starp sievietēm, un svētīts ir Tavas miesas auglis Jēzus. Svētā Marija, Dieva Māte, lūdz par mums, grēciniekiem, tagad un mūsu nāves stundā. Amen.[5]
  • Gods lai ir Tēvam
Gods lai ir Tēvam un Dēlam un Svētajam Garam

Kā tas no iesākuma ir bijis tā tagad un vienmēr un mūžīgi mūžos. Āmen.

Pieci noslēpumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirms katra noslēpuma tiek nolasīts vai atgādināts attiecīgais noslēpums. Pārdomājot attiecīgos noslēpumus, atkārto šādas lūgšanas:

  • Tēvs Mūsu
  • Esi sveicināta Marija 10 reizes
  • Gods lai ir Tēvam
  • Marija, bez grēka ieņemtā, lūdz par mums, kas steidzamies pie Tevis.
  • Mans Jēzu, piedod mums mūsu vainas, pasargi mūs no elles uguns un aizved visas dvēseles uz debesīm, it sevišķi tās, kurām visvairāk vajadzīga Tava žēlsirdība.

Rožukroņa daļas katrai dienai[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lūdzoties Rožukroni, katrai dienai ir paredzētas īpašas apceres jeb noslēpumi, kas saistīti ar Jēzus dzīvi. Kopā ir četras daļas, no kurām katrā ir ietverti pieci noslēpumi:

  • Pirmdiena – 1. (priecīgā) daļa
  • Otrdiena – 3. (sāpīgā) daļa
  • Trešdiena – 4. (godības) daļa
  • Ceturtdiena – 2. (gaismas) daļa
  • Piektdiena – 3. (sāpīgā) daļa
  • Sestdiena – 1. (priecīgā) daļa
  • Svētdiena – 4. (godības) daļa

Apcerei paredzētie noslēpumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1. daļa – PRIECĪGĀ[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

PIRMAIS NOSLĒPUMS

Eņģeļa pasludinājums Jaunavai Marijai

Dievs sūtīja eņģeli Gabriēlu uz Galilejas pilsētu, kas saucās Nazarete, pie Jaunavas, kas bija saderināta Dāvida cilts vīram, kam vārds bija Jāzeps; un Jaunavas vārds bija Marija. Un eņģelis, ienācis pie viņas, sacīja: „Esi sveicināta, žēlastības pilnā! Kungs ir ar tevi; tu esi svētīta starp sievietēm. Lūk, tu ieņemsi un dzemdēsi Dēlu un nosauksi Viņu vārdā Jēzus.” (Sal. Lk 1,26-31)

OTRAIS NOSLĒPUMS

Marija apmeklē sv. Elizabeti

Marija, tanīs dienās cēlusies, steigšus aizgāja kalnos, jūdu pilsētā. Un viņa, iegājusi Zaharija namā, sveicināja Elizabeti. Un notika, ka Elizabetei, Marijas sveicināšanu dzirdot, bērniņš priecīgi sakustējās viņas miesās; un Elizabeti piepildīja Svētais Gars; un viņa skaļā balsī sauca un sacīja: „Tu esi svētīta starp sievietēm, un svētīts ir tavas miesas auglis!”

(Sal. Lk 1,39-42)

TREŠAIS NOSLĒPUMS

Betlēmes stallītī piedzimst Jēzus

Jāzeps no Nazaretes pilsētas Galilejā nogāja Jūdejā, Dāvida pilsētā, kas saucās Betlēme, tāpēc ka viņš bija no Dāvida nama un cilts, lai pierakstītos ar Mariju, savu saderināto, kas bija mātes cerībās. Un notika, ka, viņiem tur esot, pienāca laiks, lai viņa dzemdētu. Un viņa dzemdēja savu pirmdzimto Dēlu un ietina Viņu autiņos, un ielika Viņu silē, jo tiem nebija vietas mājvietā. (Sal. Lk 1,4-7)

CETURTAIS NOSLĒPUMS

Bērna Jēzus upurēšana templī

Kad bija pagājušas Mozus Likumā noteiktās viņu šķīstīšanās dienas, vecāki nesa Jēzu uz Jeruzalemi, lai Viņu stādītu Kungam priekšā.

Un, lūk, Jeruzalemē bija cilvēks, vārdā Simeons. No Svētā Gara viņš bija saņēmis atklāsmi, ka viņš neredzēs nāvi, pirms nebūs uzlūkojis Kunga Svaidīto. Viņš paņēma Bērnu savās rokās, slavēja Dievu un sacīja: „Manas acis ir skatījušas Tavu pestīšanu, ko Tu sagatavoji visu tautu priekšā: gaismu pagānu apgaismošanai un slavu savai Izraēļa tautai”. (Sal. Lk 2)

PIEKTAIS NOSLĒPUMS

Bērna Jēzus atrašana svētnīcā

Jāzeps un Marija, kad Jēzus bija divpadsmit gadus vecs, pēc svētku ieraduma gāja uz Jeruzalemi. Un, kad viņi, izbeidzoties svētku dienām, atgriezās atpakaļ, Bērns Jēzus palika Jeruzalemē, bet Viņa vecāki to nezināja. Un tie, neatraduši Viņu, atgriezās Jeruzalemē, To meklēdami. Un notika, ka pēc trim dienām tie Viņu atrada sēžam svētnīcā starp rakstu mācītājiem, tos klausoties un jautājot. Un visi, kas Viņu dzirdēja, bija pārsteigti par Viņa gudrību un atbildēm. (Sal. Lk 2,42-46)

2. daļa – GAISMAS[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

PIRMAIS NOSLĒPUMS

Jēzus Kristība Jordānā

Jēzus atnāca no Galilejas uz Jordānu pie Jāņa, lai tas Viņu kristītu. Pēc kristības Jēzus tūlīt izkāpa no ūdens. Un, lūk, debess atvērās, un Viņš redzēja Dieva Garu baloža veidā nolaižamies uz sevi. Un, lūk, balss no debesīm sacīja: „Šis ir mans mīļais Dēls, kurš Man ļoti patīk”. (Sal. Mt 3)

OTRAIS NOSLĒPUMS

Jēzus atklāšanās kāzās Kānā

Un trešajā dienā Galilejas Kānā bija kāzas. Un, kad pietrūka vīna, Jēzus Māte sacīja Jēzum: „Viņiem nav vīna” . Bet Jēzus viņai sacīja: „Vēl Mana stunda nav pienākusi!” Viņa Māte sacīja apkalpotājiem: „Dariet visu, ko Viņš jums sacīs.” Jēzus sacīja viņiem: „Piepildiet traukus ar ūdeni!” Un viņi tos piepildīja līdz malām. Kad galdzinis nogaršoja ūdeni, tas bija pārvērsts vīnā, un viņš sacīja līgavainim: „Ikviens cilvēks vispirms pasniedz labo vīnu, bet tu taupīji labo vīnu līdz šim.” Šo sākumu brīnumiem Jēzus darīja Galilejas Kānā, atklādams savu godību, un Viņa mācekļi ticēja Viņam. (Sal. 2)

TREŠAIS NOSLĒPUMS

Dieva valstības sludināšana un aicinājums atgriezties

Un Jēzus sacīja: „Laiks piepildījies, un Dieva Valstība tuvu klāt! Gandariet par grēkiem un ticiet Evaņģēlijam!” (Sal. Mk 1) Jēzus izdziedināja triekas slimo, sacīdams: „Dēls, tavi grēki tev tiek piedoti! (..) Celies, ņem savu gultu un ej savās mājās!” Un tas tūlīt uzcēlās un, gultu paņēmis, aizgāja, visiem redzot, tā, ka visi brīnījās un godināja Dievu, sacīdami: „To mēs vēl nekad neesam redzējuši”. (Sal. Mk 2,5.11-12)

CETURTAIS NOSLĒPUMS

Pārveidošanās Tabora kalnā

Jēzus ņēma līdz Pēteri un Jēkabu, un Jāni uzkāpa kalnā, lai lūgtu Dievu. Un Viņa sejas izskats kļuva citāds, un Viņa apģērbs tapa balts un staroja. Un, lūk, divi vīri sarunājās ar Viņu; tie bija Mozus un Elija. Viņi parādījās godībā; un tie runāja par Viņa gala norisi, ko Viņš piepildīs Jeruzalemē. Bet Pēteris un tie, kas atradās pie Viņa, bija miega nomākti; un uzmodušies tie redzēja Viņa godību un divus vīrus, stāvot pie Viņa. Un Pēteris sacīja Jēzum: „Mācītāj, mums ir labi šeit būt; mēs taisīsim trīs teltis: vienu Tev, vienu Mozum un vienu Elijam”. Viņiem tā runājot, parādījās mākonis un apēnoja viņus. Un balss atskanēja padebesī, sacīdama: „Šis ir Mans mīļais Dēls, Viņu klausiet!” (Sal. Lk 9,28-35)

PIEKTAIS NOSLĒPUMS

Euharistijas iedibināšana

Pirms Lieldienu svētkiem Jēzus, zinādams, ka Viņa stunda atnākusi, lai no šīs pasaules aizietu pie Tēva, mīlēdams savējos, kas bija pasaulē, mīlēja tos līdz galam (Jņ 13,1). Un Jēzus, viņiem ēdot, paņēma maizi, svētīja to, lauza, deva viņiem un sacīja: „Ņemiet, šī ir Mana Miesa”. Un Viņš ņēma biķeri, pateicās un deva viņiem; un tie visi dzēra no tā. Un Viņš tiem sacīja: „Šīs ir manas jaunās derības Asinis, kas par daudziem tiks izlietas”. (Mk 14,22-24)

3. daļa – SĀPĪGĀ[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

PIRMAIS NOSLĒPUMS

Kungs Jēzus lūdzas Olīvdārzā

Jēzus, ceļos nometies, lūdza Dievu, sacīdams: „Tēvs, ja Tu vēlies, atņem šo biķeri no manis! Tomēr ne mans, bet Tavs prāts lai notiek!” Un Viņš, nāves baiļu pārņemts, lūdza Dievu jo karstāk. Un Viņa sviedri kļuva kā asins lāses, kas pilēja zemē. (Sal. Lk 22,41-44)

OTRAIS NOSLĒPUMS

Kungs Jēzus tiek šaustīts

Pilāts atkal uzrunāja viņus un sacīja: „Ko tad jūs vēlaties, lai es daru ar jūdu Ķēniņu?” Bet tie atkal kliedza: „Sit Viņu krustā!” Bet Pilāts, vēlēdamies ļaudīm iztapt, atlaida tiem Barabu, bet Jēzu šaustīja un nodeva, lai Viņu sistu krustā. (Sal. Mk 15,12-15)

TREŠAIS NOSLĒPUMS

Kungam Jēzum uzliek galvā ērkšķu kroni

Un kareivji, nopinuši kroni no ērkšķiem, lika to Jēzum galvā un niedri Viņa labajā rokā. Un tie, Viņa priekšā ceļos mezdamies, izsmēja Viņu, sacīdami: „Esi sveicināts, jūdu Ķēniņ!”

(Sal. Mt 27,29)

CETURTAIS NOSLĒPUMS

Kunga Jēzus ceļš uz Golgātu

Un Jēzus, nesdams savu krustu, gāja uz to vietu, kas saucās Galvaskausa vieta, bet ebrejiski Golgāta. (Sal. 19,17)

PIEKTAIS NOSLĒPUMS

Jēzu pienaglo pie Krusta, un Viņš mirst šausmīgās ciešanās

Un, kad tie nonāca vietā, kas saucas Kalvārija jeb Golgāta, tie tur sita Jēzu un slepkavas krustā: vienu pa labi, otru pa kreisi. Bet bija ap sesto stundu, un tumsa iestājās līdz pat devītajai stundai. Un saule aptumšojās, un priekškars svētnīcā pārplīsa vidū pušu. Un Jēzus sauca skaļā balsī, sacīdams: „Tēvs, Tavās rokās es atdodu savu garu!” Un Viņš, to teikdams, izdvesa garu.

(Sal. Lk 23,33.44-46)

4. daļa – GODĪBAS[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

PIRMAIS NOSLĒPUMS

Kungs Jēzus augšāmceļas

Eņģelis uzrunāja sievietes un sacīja: „Nebīstieties, jo es zinu, ka jūs meklējat Jēzu, krustā sisto. Viņš šeit nav, jo Viņš ir augšāmcēlies, kā bija sacījis. Nāciet un aplūkojiet to vietu, kur Kungs bija nolikts!” (Sal. Mt 28,5-6)

OTRAIS NOSLĒPUMS

Kungs Jēzus uzkāpj debesīs

Kungs Jēzus pēc tam, kad ar mācekļiem bija runājis, uzkāpa debesīs un sēž pie Dieva labās rokas. Bet viņi gāja un sludināja visur; un Kungs viņiem palīdzēja un mācību apstiprināja ar līdzejošām zīmēm. (Sal. Mk 16,19-20)

TREŠAIS NOSLĒPUMS

Svētais Gars nonāk pār Jaunavu Mariju un apustuļiem

Kad Vasarsvētku diena bija pienākusi, piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stipra vēja pūsma, un piepildīja visu māju, kur sēdēja Vissvētā Jaunava Marija un apustuļi. Un parādījās it kā uguns mēles, kas sadalījās un nolaidās uz ikviena no viņiem. Un visi tika Svētā Gara piepildīti.

(Sal. Apd 2,1-4)

CETURTAIS NOSLĒPUMS

Vissvētā Jaunava Marija ar miesu un dvēseli tiek uzņemta debesīs

Visvarenais, mūžīgais Dievs, Tu Bezvainīgās Jaunavas Marijas, Tava Dēla Mātes, miesu un dvēseli paņēmi debesu godībā, dari, lai mēs pastāvīgi rūpētos par garīgajiem labumiem un nopelnītu sev līdzdalību Viņa godībā. („Romas Misāle”)

PIEKTAIS NOSLĒPUMS

Marija tiek kronēta par debesu un zemes Karalieni

Tad pie debesīm parādījās liela zīme: saulē tērpta sieviete un mēness zem viņas kājām, bet tai galvā divpadsmit zvaigžņu kronis. (Atkl 12,1) [6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. [1] Kurzemes bīskapijas raksts
  2. «Lielvārdes draudze - Rožukronis». Skatīts: 14.10.2021.
  3. Ilmārs Tolstovs. «Rožukroņa vēsture», 1.10.2019. Skatīts: 14.10.2021.
  4. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 28. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 3. decembrī.
  5. 5,0 5,1 «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 29. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 3. decembrī.
  6. «Katolis.lv». Skatīts: 14.10.2021.