Tēvreize

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Dāņu gleznotāja Karla Heinriha Bloha (Carl Heinrich Bloch) glezna, kurā attēlots notikums Svētlaimes kalnā, kad Jēzus Kristus esot pirmo reizi teicis Tēvreizi.

Tēvreize, arī Mūsu Tēvs vai Tēvs Mūsu (atbilstoši latīņu: Pater Noster) vai Jēzus lūgšana, ir nosaukums kristiešu lūgšanai, kuru ir teicis Jēzus Kristus. Jaunajā Derībā atrodamas divas nedaudz atšķirīgas Tēvreizes versijas. Viena ir Mateja evaņģēlijā (Mt 6:9-13)[1], bet otra ir Lūkas evaņģēlijā (Lk 11:2-4)[2]. Daudzi zinātnieki uzskata, ka Lūkas evaņģēlija versija ir tuvāka oriģinālam.[3]

Tēvreizes latviskā versija.

Tēvreizes tiek izmantotas visu kristīgo konfesiju dievkalpojumos, kazuālijās un privātā praksē. Romas Katoļu Baznīcā Tēvreize ir sastopama kā rožu kroņa sastāvdaļa.[4] Viduslaikos Tēvreize tika skaitīta latīņu valodā. To darīja pat neizglītoti cilvēki.[5] Latviešu valodā paralēli pastāv divi atšķirīgi tulkojumi – protestantu un katoļu. Tās atšķiras ar ievadfrāzi: "Mūsu tēvs" | "Tēvs mūsu", "Lai nāk Tava Valstība" | "Lai atnāk Tava Valstība". Katoļi ārpus liturģijas neizmanto arī noslēguma frāzi: "Jo Tev pieder Valstība un spēks un godība mūžīgi." Tā ir ietverta Svētās Mises liturģijā ar šādu tulkojumu: "Jo Tev pieder Valstība, tev gods un vara mūžīgi."

Tēvreizes dažādās valodās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latviešu valodā (Protestantu versija)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mateja evaņģēlija Tēvreizes versija:

Mūsu Tēvs, debesīs,

Svētīts lai top Tavs vārds.
Lai nāk Tava Valstība.
Tavs prāts lai notiek
kā debesīs, tā arī virs zemes.
Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien.
Un piedod mums mūsu parādus,
kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.
Un neieved mūs kārdināšanā,
bet atpestī mūs no ļauna.

Jo Tev pieder Valstība un spēks un godība mūžīgi. Āmen.

Latviešu valodā (Katoliskās Baznīcas apstiprinātā versija)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mateja evaņģēlija Tēvreizes versija:

Tēvs mūsu, kas esi debesīs,

Svētīts lai top Tavs vārds.
Lai atnāk Tava Valstība.
Tavs prāts lai notiek
kā debesīs, tā arī virs zemes.
Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien.
Un piedod mums mūsu parādus,
kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.
Un neieved mūs kārdināšanā,
bet atpestī mūs no ļauna.

Āmen.

Latīņu valodā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viduslaikos Tēvreize tika skaitīta latīņu valodā. To darīja pat neizglītoti cilvēki.[5] Tēvreizes liturģiskā versija latīņu valodā:

Pater noster, qui es in caelis:

sanctificetur Nomen Tuum;
adveniat Regnum Tuum;
fiat voluntas Tua,
sicut in caelo, et in terra.
Panem nostrum cotidianum da nobis hodie;
et dimitte nobis debita nostra,
Sicut et nos dimittimus debitoribus nostris;
et ne nos inducas in tentationem;

sed libera nos a Malo.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. (latviski) «Mateja evaņģēlijs 6. nodaļa». Latvijas Bībeles biedrība. Skatīts: 2010-06-28.
  2. (latviski) «Lūkas evaņģēlijs 11. nodaļa». Latvijas Bībeles biedrība. Skatīts: 2010-06-28.
  3. (angliski) «Lord’s Prayer». Britannica Online Encyclopedia. Skatīts: 2010-07-09.
  4. (latviski) «Kristietība». valoda.ailab.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-09-25. Skatīts: 2010-07-01.
  5. 5,0 5,1 (angliski) «The Lord's Prayer». Catholic Encyclopedia. Skatīts: 2010-07-09.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]