Rumānijas pasts
| Rumānijas Pasts | |
|---|---|
 Rumānijas pasta vadības ēka | |
| Tips | Valsts kontrolēta akciju sabiedrība |
| Žanrs | Sakari |
| Dibināts | 1862. gads |
| Galvenais birojs |
 Bukareste, Rumānija |
| Galvenās personas |
Adrians-Daniels Gevruca (valdes priekšsēdētājs) Horija Grigoresku (ģenerālais direktors) -2020. gadā.[1] |
| Pakalpojumi | Pasta pakalpojumi, tirdzniecība |
| Ieņēmumi | 2,135 mld leju (2016) |
| Neto ienākumi | +10,45 mlj leju (2016) |
| Aktīvi | 349 mlj leju (2016) |
| Īpašnieks(-i) | Sakaru ministrija (94%)[2] |
| Darbinieki | ap 25 000 (2017) |
| Tīmekļa vietne |
www |
Rumānijas pasts (rumāņu: CN Poșta Română SA) ir valsts pasta pakalpojumu sniedzējs Rumānijā. Tas ir vienīgais universālais pasta pakalpojumu piegādātājs jebkurā vietā Rumānijas teritorijā. Rumānijas pastam 2013. gadā bija ap 5700 pasta nodaļu, kuras nedēļā apkalpoja ap 11 miljonu sūtījumu.[3]
Rumānijas pasts darbojas pasta un preses piegādes pakalpojumu brīvajā tirgū un veic darbības, kas vajadzīgas, lai rentabli izpildītu tā uzdevumus, proti, ārējo un iekšējo sakaru nodrošināšanu, pastmarku izlaišanu un citus pakalpojumus — medicīniskus, izglītības, kultūras utt.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
_Cuza,_1865.jpg)
Pasts Rumānijas provincēs ir zināms kopš viduslaikiem. Tas tika izveidots dēļ nepieciešamības izplatīt valdības rīkojumus līdz tai piederošās teritorijas robežām. Valdību kurjeri izmantoja zirgus, kurus caurjājamo ciematu un pilsētu iedzīvotājiem bija pienākums tiem piešķirt.
Pirmais dokuments, kas apliecina pasta pakalpojumu esamību rumāņu valodā runājošajās zemēs, bija harta, kuru 1399. gadā Džurdžu pilsētā izdeva toreizējais gospodars Mirča Vecākais. Saskaņā ar to vietējai varai bija pienākums nodrošināt karaliskos kurjerus ar transporta līdzekļiem, zirgiem un divriču pajūgiem.
Sākumā pasta pamatdarbs galvenokārt bija ceļotāju pārvadājumi un augsta statusa personu oficiālā sarakste un rīkojumi. Pēc 1850. gada pilsētās pasta stacijas tika pārveidotas par pasta nodaļām. Tajā laikā bija 30 pasta maršruti ar pasta stacijām, kuru kopējais centrs bija Krajova Valahijas centrālajā daļā. 1852. gadā Finanšu ministrijas uzraudzībā tika organizēti pasta pakalpojumi privātpersonām.
1862. gada 23. jūlijā tika izdots dekrēts Nr. 527 par Moldovas un Valahijas pasta administrāciju apvienošanu, sākot ar 1862. gada 1. augustu. Pēc apvienošanas ģenerāldirektorāta vadība tika nodota Panaitam Sevesku, kurš kopš 1860. gada decembra vadīja Muntenijas filiāli Valahijas austrumos.
Starptautiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rumānijas pasts ir starp Vispasaules Pasta savienības (UPU) dibinātājiem 1874. gadā.
Rumānija 2004. gadā organizēja UPU 23. vispārējā pasta kongresu,[4] kurš notika Bukarestē un kurā tika noteikta starptautiskā pasta darbības politika un stratēģija laikā, kad Tīmekļa attīstības dēļ strauji mainījās pasaules pasta bizness.
Laikā no 2004. līdz 2008. gadam Rumānija bija UPU Administrācijas padomes priekšsēdētāja vietniece, tādējādi sniedzot ieguldījumu lēmumu pieņemšanas procesā par pasta pakalpojumu nākotni.
Rumānijas pasts ir arī starp PostEurop (Eiropas Sabiedriskā pasta operatoru asociācijas) dibinātājiem 1993. gadā un aktīvi iesaistījās tās darbībās, piedaloties vairākos Eiropas projektos, sniedzot ieguldījumu dažādu Posteurop komiteju un darba grupu darbā un sekmējot divu PostEurop plēnumu organizēšanu Bukarestē 1996. un 2004. gadā.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rumānijas pasts |