Saulstaru klintis un ala
Saulstaru klintis un ala, arī Runtiņupes ala, Mežabrāļu ala ir smilšakmens atsegums ar tajā esošu alu, kas atrodas mežā, Runtiņupītes kreisajā krastā, aptuveni 500 metru pirms tās ietekas Gaujā. Aizsargājams ģeoloģisks objekts.[1]
Dabas piemineklis aplūkojams no Kubeseles lokveida dabas takas. Netālu no tā starp kokiem saskatāmi seno baltu (t.s. "Gaujas zemgaļu") un līvu uzkalniņkapi.[2]
Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Iezis savu nosaukumu ieguvis no tuvējām "Saulstariņu" mājām. Ar alu saistīti nostāsti par mežabrāļiem, kas ieža alā patvērušies pēc Otrā pasaules kara. Pēc citām ziņām, alā 1944. gadā slēpušies Sarkanās armijas diversanti.[1]
Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Iezis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Smilšakmens iezis stipri sadēdējis, kā arī tas ir kārtains, birstošs un vāji cementēts.
Ala[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ala atrakta un attīrīta 1990. gadā. Pēc 1990. gada mērījumiem alas garums ir 25 m, platums — 2,4 m, augstums — 2,8 m. Dziļumā ala sadalās divos šauros atzaros, tās dibenā 4 m augsts vertikāls "skurstenis".[1] Runtiņupes alā ir bīstami uzturēties,[3][4] jo alas griesti nobrūk, kas arī samazina alas augstumu.[3]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Runtiņupes ala». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 22. martā.
- ↑ «Kubeseles dabas takas karte, gnp.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 5. augustā. Skatīts: 2015. gada 22. martā.
- ↑ 3,0 3,1 «Vietas.lv objekts: Saulstaru iezis, ala». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 18. jūlijā. Skatīts: 2015. gada 22. martā.
- ↑ «Dziedava.lv objekts: Saulstaru iezis un ala». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 23. martā. Skatīts: 2015. gada 22. martā.
Guntis Eniņš. Latvijas dabas brīnumi.2019. 185-190. lpp.