Saulstaru klintis un ala

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Saulstaru klintis un ala

Saulstaru klintis un ala, arī Runtiņupes ala, Mežabrāļu ala ir smilšakmens atsegums ar tajā esošu alu, kas atrodas mežā, Runtiņupītes kreisajā krastā, aptuveni 0,5 km pirms tās ietekas Gaujā. Aizsargājams ģeoloģisks objekts.[1]

Dabas piemineklis aplūkojams no Kubeseles lokveida dabas takas. Netālu no tā starp kokiem saskatāmi seno baltu (t.s. "Gaujas zemgaļu") un līvu uzkalniņkapi.[2]

Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iezis savu nosaukumu ieguvis no tuvējām "Saulstariņu" mājām. Ar alu saistīti nostāsti par mežabrāļiem, kas ieža alā patvērušies pēc otrā pasaules kara. Pēc citām ziņām alā 1944. gadā slēpušies sarkanās armijas bandīti, tāpēc saukt par Mežabrāļu alu nebūtu pareizi.[1]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Smilšakmes iezis stipri sadēdējis, kā arī tas ir kārtains, birstošs un vāji cementēts. Pēc 1990. gada mērījumiem alas garums ir 25 m, platums — 2,4 m, augstums — 2,8 m. Dziļumā ala sadalās divos šauros atzaros, tās dibenā 4 m augsts vertikāls "skurstenis".[1] Runtiņupes alā ir bīstami uzturēties,[3][4] jo alas griesti nobrūk, kas arī samazina alas augstumu.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]