Sārtā iela

Vikipēdijas lapa
Sārtā iela
Oriģinālais
nosaukums
Scarlet Street
Žanrs film noir
Režisors Frics Langs
Producents
Scenārija autors Dadlijs Nikolss
Galvenajās
lomās
Studija
  • Walter Wanger Productions
  • Fritz Lang Productions
  • Diana Production Company
Izplatītājs Universal Pictures
Izdošana
  • 1945. gada 28. decembris
Ilgums 102 minūtes
Valsts Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Valoda angļu
Budžets 1,2 miljoni US$
Kopējie ienākumi 2,9 miljoni US$
IMDb profils

"Sārtā iela" (angļu: Scarlet Street) ir 1945. gada ASV film noir filma, kuras režisors ir Frics Langs, bet scenārija autors Dadlijs Nikolss. Filmā galvenās lomas atveido Edvards Robinsons, Džoana Beneta un Dens Durjea. Visi trīs aktieri atveidoja galvenās lomas arī Langa iepriekšējā filmā "Sieviete logā" (The Woman in the Window, 1944). Filma balstīta uz franču rakstnieka Žorža de la Fušardjēra romānu La Chienne. Šī ir otrā romāna adaptācija pēc Žana Renuāra 1931. gada filmas La Chienne.[1]

Filma stāsta par pusmūža krīzē esošo Krisu (Robinsons), kurš sadraudzējas ar jaunu sievieti Kitiju (Beneta), kuras līgavainis (Durjea) pārliecina Krisu apkrāpt.

Filmas "Sārtā iela" pirmizrāde notika 1945. gada 28. decembrī un to izplatīja Universal Pictures. Tīmekļa vietnē Rotten Tomatoes filmai ir 100% vērtējums.[2] Filma ir neaizsargājams darbs.[3]

Sižets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Džoana Beneta un Edvards Robinsons

Ņujorka, 1934. gads. Kristofers "Kriss" Kross ir apģērbu mazumtirgotāja kasieris un gleznotājs amatieris. Strādājot darbā jau 25 gadus, viņu ballītē godina uzņēmuma vadītājs. Ejot mājās, Kriss redz, ka kāds uzbrūk jaunai sievietei Ketrīnai "Kitijai" Mārčai. Kriss dodas palīgā, bet uzbrucējs, kas patiesībā ir Kitijas draugs Džonijs, aizbēg. Kitijai klausoties, kā Kriss runā par mākslu, rodas iespaids, ka viņš ir bagāts gleznotājs. Sajūsmā par Kitiju un domājot, ka viņai pret viņu ir jūtas, Kriss stāsta par savu laulību bez mīlestības. Viņa sieva Adele dievina savu iepriekšējo vīru, policistu, kurš, noslīka, mēģinot glābt pašnāvniecisku sievieti.

Džonijs, kuram ir nepieciešami līdzekļi šaubīgam biznesa darījumam, uzskata, ka Kitijai ir jāizmanto Krisa naivums un jāizrāda romantiska interese, lai izkrāptu no viņa naudu. Kitija pārliecina Krisu īrēt viņai dzīvokli, ierosinot, ka viņš to varētu izmantot kā savu mākslas studiju. Lai samaksātu par dzīvokli, Kriss no savas sievas nozog 500 dolārus apdrošināšanas naudu un vēl 1000 dolārus no sava priekšnieka.

Krisam neapzinoties Džonijs mēģina pārdot dažas Krisa gleznas, atstājot tās ielu pārdevējam, kurš uzskata, ka to vērtība nepārsniedz 25 dolārus. Gleznas piesaista mākslas kritiķa interesi, kurš darbu atzīst par izcilu. Džonijs pierunā Kitiju izlikties, ka viņa tos gleznojusi. Vēlāk Adele mākslas galerijas logā ierauga sava vīra gleznas ar Ketrīnas Mārčas parakstu un apsūdz Krisu Mārčas darbu kopēšanā. Kriss dodas pie Kitijas, kura apgalvo, ka viņa darbus ir pārdevusi, jo viņai vajadzēja naudu. Prieks, ka viņa darbi tiek novērtēti, viņš ļauj viņai parakstīt savus darbus. Viņa gūst milzīgus panākumus, lai gan Kriss nesaņem nekādu naudu.

Adeles it kā mirušais pirmais vīrs parādās Krisa birojā, lai izspiestu no viņa naudu. Higinss nenoslīka, bet pazuda pēc 2700 dolāru nozagšanas no sievietes somiņas, kuru bija mēģinājis glābt. Viņš viltoja savu nāvi, lai izvairītos no saviem noziegumiem un sievas. Lai padarītu savu laulību ar Adeli nederīgu, Kriss ievilina Higinsu pie Adeles.

Kriss dodas pie Kitijas, ticot, ka tagad ir brīvs un viņa ar viņu apprecēsies. Dzīvoklī viņš redz Kitiju un Džoniju apskāvienos. Tomēr Kriss lūdz Kitiju viņu apprecēt, taču viņa atgrūž viņu, sakot, ka viņš ir par vecu. Saniknots, viņš ar ledus cirtni sadur viņu līdz nāvei. Policija apmeklē Krisa biroju, jo Higinss pastāstīja, ka Kriss ir piesavinājies naudu no priekšnieka. Kriss tiek atlaists. Džonijs tiek arestēts par Kitijas slepkavību.

Tiesas laikā Kriss noliedz, ka būtu gleznojis attēlus, apgalvojot, ka ir netalantīgs mākslinieks. Vairāki liecinieki apstiprina Krisa liecības un apliecina Džonija slikto raksturu. Džonijs tiek notiesāts un sodīts ar nāvi par Kitijas slepkavību, Kriss paliek nesodīts un Kitija kļūdaini tiek iemūžināta kā lieliska māksliniece. Slepkavības vajāts Kriss mēģina pakārties, taču tiek apturēts. Pēc pieciem gadiem Kriss ir bezpajumtnieks bez iespējām pretendēt uz savām gleznām. Viņš ir liecinieks, ka viņa gleznoto Kitijas portretu pārdod par 10 tūkstošiem dolāru. Mocīts ar domām par Kitiju un Džoniju, Kriss klīst pa Ņujorkas ielām, savā prātā pastāvīgi dzirdot viņu balsis.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Scarlet Street». IMDb.
  2. «Scarlet Street | Rotten Tomatoes». www.rottentomatoes.com (angļu). 1945-12-28. Skatīts: 2024-01-27.
  3. Nicolas Rapold. «Even Good Films May Go to Purgatory». The New York Times (en-US), 2014-02-14. ISSN 0362-4331. Skatīts: 2024-01-27.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]