Sabrinas krasts

Sabrinas krasts (angļu: Sabrina Coast) ir Vilksa Zemes piekrastes daļa Austrumantarktīdā. Stiepjas no Sauterda raga austrumos (66°32′S 122°5′E) līdz Veldrona ragam rietumos (66°34′S 115°33′E). Kopējais garums ap 300 km. Austrumos robežojas ar BANZARE krastu, rietumos — ar Bada krastu. Lielāko Sabrinas krasta piekraste daļu aizņem Maskavas Universitātes šelfa ledājs, kurā nolaižas Totena ledājs.

Ilgu laiku par šī piekrastes apvidus atklājēju tika uzskatīts Džons Belenijs, kurš 1839. gadā 117° austrumu garuma grādos esot redzējis cietzemi. Amerikāņu pētnieka Čārlza Vilksa ekspedīcija sasniedza šo krastu 1840. gadā un aprakstīja tā konfigurāciju. 1931. gadā BANZARE ekspedīcija Daglasa Mosona precizēja krasta atrašanās vietu par grādu tālāk, nekā aprakstījuši Belenijs un Vilkss. Krasts nosaukts par godu Belenija ekspedīcijas kuģim Sabrina, kas nogrima vētras laikā 1839. gada martā.

Ārējās saites

• Sabrinas krasta satelītuzņēmums