Saksijas valdnieku uzskaitījums
(Pāradresēts no Saksijas hercogiste)
Šajā uzskaitījumā apkopoti Saksijas kūrfirstistes valdnieki no 1356. līdz 1806. gadam un Saksijas karalistes karaļi no 1806. līdz 1918. gadam.
Saksijas kūrfirsti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Askāniešu dinastija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Rūdolfs I (ap 1284-1356), no 1298. gada Saksijas-Vitenbergas hercogs, 1356. gadā kļuva par Saksijas kūrfirstu
- Rūdolfs II (ap 1307–1370), kūrfirsts 1356.–1370. gadā
- Vencels (ap 1337–1388), kūrfirsts 1370.–1380. gadā, Rūdolfa II brālis
- Rūdolfs III (pirms 1367–1419), kūrfirsts 1388.–1419. gadā, piedalījās husītu karos
- Albrehts III Nabagais (Albrecht III. der Arme, ap 1375/80–1422), kūrfirsts 1419.–1423. gadā, Rūdolfa III brālis
Pēc Askānijas dinastijas izzušanas Meisenes markgrāfs Frīdrihs IV mantoja Saksijas-Vitenbergas īpašumus un kūrfirsta titulu kā Frīdrihs I Drosmīgais.
Vetīnu dinastija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Frīdrihs I Strīdīgais (Friedrich I. der Streitbare, 1370-1428), kūrfirsts 1423.–1428. gadā
- Frīdrihs II Maigais (Friedrich II. der Sanftmütige, 1412-1464), kūrfirsts 1428.–1464. gadā, vienlaikus arī Meisenes markgrāfs Frīdrihs V un Saksijas grāfs Palatīns, no 1440. līdz 1445. gadam arī Tīringenes landgrāfs.
Pēc Frīdriha II nāves brāļi Ernsts un Alberts (Albrecht der Beherzte) sākumā valdīja kopā, bet 1485. gadā Leipcigā parakstīja līgumu, kas savā starpā sadalīja Vetīnu dzimtas īpašumus. Ernstam un viņa pēcnācējiem (Ernesta līnijai) palika Saksija-Vitenberga, lielākā daļa Tīringenes un kūrfirsta tituls. Alberts un viņa pēcteči (Alberta līnija) saglabāja Meisenes īpašumus un Saksijas hercoga titulu.
Vetīnu dinastijas Ernesta līnija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ernests (1441-1486), kūrfirsts 1464.–1486. gadā, 1485. gadā kopā ar brāli Albertu sadalīja Vetīnu dzimtas īpašumus
- Frīdrihs III Gudrais (Friedrich der Weise, 1463-1525), kūrfirsts 1486.–1525. gadā, Mārtiņa Lutera atbalstītājs
- Johans Ciešais (Johann der Beständige, 1468–1532), kūrfirsts 1525.–1532. gadā, Frīdriha III brālis, Šmalkaldenes līgas līdzdibinātājs
- Johans Frīdrihs Augstsirdīgais (Johann Friedrich der Großmütige, 1503-1554), kūrfirsts 1532.–1547. gadā, bija spiests kūrfirsta titulu atdot savam brālēnam Moricam
Pēc Šmalkaldenes kara zaudēšanas protestantu Šmalkaldenes līgas vadonim Johanam Frīdriham nācās atdot lielu daļu savu zemju un kūrfirsta titulu savam brālēnam un sāncensim Moricam.
Vetīnu dinastijas Alberta līnija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Morics (1521-1553), kūrfirsts 1547.–1553. gadā, no 1541. gada Saksijas hercogs
- Augusts (1526-1586), kūrfirsts 1553.–1586. gadā, Morica brālis, kalvinists
- Kristians I (1560-1591), kūrfirsts 1586.–1591. gadā, Augusta dēls
- Kristians II (1583-1611), kūrfirsts 1591.–1611. gadā, līdz 1601. gadam Saksijas-Veimāras hercoga Frīdriha Vilhelma aizbildniecībā
- Johans Georgs I (1585–1656), kūrfirsts 1611.–1656. gadā, Kristiāna II brālis. Viņa valdīšanas laikā Vācijā notika Trīsdesmitgadu karš .
- Johans Georgs II (1613-1680), kūrfirsts 1656.–1680. gadā
- Johans Georgs III (1647–1691), kūrfirsts 1680.–1691. gadā
- Johans Georgs IV (1668–1694), kūrfirsts 1691.–1694. gadā
- Frīdrihs Augusts I Stiprais (Friedrich August I. der Starke, 1670-1733), kūrfirsts 1694.–1733. gadā, Johana Georga IV brālis. Ar vārdu Augusts II 1697.-1704. un 1709.-1733. gadā viņš bija arī Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs
- Frīdrihs Augusts II (1696-1763), kūrfirsts 1733.–1763. gadā, Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs ar vārdu Augusts III. Zaudējums Prūsijai Septiņgadu karā izraisīja dziļu finanšu krīzi Saksijā
- Frīdrihs Kristians (1722-1763), kūrfirsts 1763. gadā
- Frīdrihs Augusts III Taisnais (Friedrich August III. der Gerechte, 1750-1827), kūrfirsts 1763.–1806. gadā, līdz 1768. gadam kā reģents valdīja viņa tēvocis Ksavers.
Saksijas karaļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Portrets | Vārds, Uzvārds (Dzimis — Miris) |
Valdīšanas periods | Dinastija |
|---|---|---|---|
 |
Frīdrihs Augusts I Friedrich August I (1750 — 1827) |
1806. gada 20. decembris — 1827. gada 5. maijs |  Vetīnu dinastija |
 |
Antons Anthony (1755 — 1836) |
1827. gada 5. maijs — 1937. gada 6. jūnijs | |
 |
Frīdrihs Augusts II Friedrich August II (1797 — 1854) |
1937. gada 6. jūnijs — 1854. gada 9. augusts | |
 |
Johans John (1801 — 1873) |
1854. gada 9. augusts — 1873. gada 29. oktobris | |
 |
Alberts Albert (1828 — 1902) |
1873. gada 29. oktobris — 1902. gada 19. jūnijs | |
 |
Georgs Georg (1832 — 1904) |
1902. gada 19. jūnijs — 1904. gada 15. oktobris | |
 |
Frīdrihs Augusts III (karalis) Friedrich August III (1865 — 1932) |
1904. gada 15. oktobris — 1918. gada 13. novembris |