1873. gads
(Pāradresēts no 1873)
Jump to navigation
Jump to search
- Šis raksts ir par 1873. gadu. Par citām jēdziena 1873 nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Gadsimti: | |
Desmitgades: | |
Gadi: |
Gregora kalendārs | 1873 MDCCCLXXIII |
Ab urbe condita | 2626 |
Armēņu kalendārs | 1322 ԹՎ ՌՅԻԲ |
Asīriešu kalendārs | 6623 |
Bahá'í kalendārs | 29—30 |
Bengāliešu kalendārs | 1280 |
Berberu kalendārs | 2823 |
Budistu kalendārs | 2417 |
Burmiešu kalendārs | 1235 |
Bizantiešu kalendārs | 7381—7382 |
Ķīniešu kalendārs | 壬申年 (Ūdens pērtiķis) 4569 vai 4509 — līdz — 癸酉年 (Ūdens gailis) 4570 vai 4510 |
Koptu kalendārs | 1589—1590 |
Etiopu kalendārs | 1865—1866 |
Ebreju kalendārs | 5633—5634 |
Hindu kalendāri | |
- Vikram Samvat | 1929—1930 |
- Shaka Samvat | 1795—1796 |
- Kali Juga | 4974—4975 |
Holocēna kalendārs | 11873 |
Igbo kalendārs | 873—874 |
Irānas kalendārs | 1251—1252 |
Islāma kalendārs | 1289—1290 |
Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 12 dienas |
Korejas kalendārs | 4206 |
1873. (MDCCCLXXIII) bija parastais gads, kas sākās trešdienā.
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 11. februāris - Spānijas karalis Amadeo I atteicās no troņa, un Spāniju pasludināja par republiku.
Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 22. marts — Spānijas Nacionālā asambleja pieņēma likumu, ar kuru tika atcelta vardzība Puertoriko.
Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 24. maijs — par Francijas prezidentu kļuva Patriss de Makmahons.
Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 26. jūnijs — dibināta Dienviāfrikas Universitāte.
Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 23. jūlijs — franču mākslinieks Gustavs Kurbē slepus šķērsoja Šveices robežu, uz mūžu atstādams dzimteni.
Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 17. novembris — apvienojoties Budai, Peštai un Obudai tika izveidota Budapešta.
Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2. janvāris — Mārtiņš Vācietis, latviešu ģenerālis (miris 1945.)
- 7. janvāris — Šarls Pegi (Charles Péguy), franču dzejnieks, publicists (miris 1914.)
- 8. janvāris — Melnkalnes Helēna (Elena del Montenegro), Itālijas karaliene (mirusi 1952.)
- 9. janvāris — Tomass Kērtiss (Thomas Curtis), amerikāņu vieglatlēts, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs (miris 1944.)
- 10. janvāris — Džordžs Ortons (George Orton), kanādiešu vieglatlēts, pirmais Kanādas sportists, kas izcīnījis olimpiskās medaļas (miris 1958.)
- 12. janvāris — Spiridons Luiss (Σπυρίδων Λούης), grieķu sportists, pirmais olimpiskais čempions maratona distancē (miris 1940.)
- 19. janvāris — Dezideriuss Veins (Desiderius Wein), ungāru sporta vingrotājs un ārsts, 1896. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieks (miris 1944.)
- 28. janvāris — Kolete (Colette), franču rakstniece (mirusi 1954.)
- 1. februāris — Fjodors Šaļapins (Фёдор Иванович Шаляпин), krievu operdziedātājs (miris 1938.)
- 2. februāris —
- Konstantīns fon Neirats (Konstantin von Neurath), vācu politiķis (miris 1956.)
- Svētā Terēze no Lizjē (Thérèse de Lisieux), katoļu svētā (mirusi 1897.)
- 23. februāris — Jorģis Zemitāns, latviešu pulkvedis (miris 1928.)
- 25. februāris — Enriko Karūzo (Enrico Caruso), itāliešu operdziedātājs (miris 1921.)
- 19. marts — Makss Rēgers (Max Reger), vācu komponists (miris 1916.)
- 1. aprīlis — Sergejs Rahmaņinovs (Сергей Васильевич Рахманинов), krievu mūziķis (miris 1943.)
- 23. aprīlis — Teodors Kerners (Theodor Körner), Austrijas prezidents (miris 1957.)
- 21. maijs — Johaness Gandils (Johannes Gandil), dāņu futbolists un vieglatlēts, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs futbolā (miris 1956.)
- 29. jūnijs — Leo Frobeniuss (Leo Frobenius), vācu etnologs (miris 1938.)
- 7. jūlijs — Šāndors Ferenci (Ferenczi Sándor), ungāru psihoanalītiķis (miris 1933.)
- 19. jūlijs (j.s., pēc v.s. 7. jūlijā) — Hugo Vitroks (Hugo Wittrock), vācbaltiešu politiķis (miris 1958.)
- 20. jūlijs — Albertu Santušs-Dimons (Alberto Santos-Dumont), brazīliešu aviators (miris 1932.)
- 20. augusts — Eliels Sārinens (Eliel Saarinen), somu arhitekts (miris 1950.)
- 4. septembris — Anrī Ells (Henri Helle), franču loka šāvējs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (miris 1901.)
- 8. septembris — Alfrēds Žarī (Alfred Jarry), franču rakstnieks, dramaturgs (miris 1932.)
- 9. septembris — Makss Reinhards (Max Reinhardt), austriešu teātra režisors un darbinieks (miris 1943.)
- 14. oktobris — Rejs Evrijs (Ray Ewry), amerikāņu vieglatlēts, viens no titulētākajiem olimpiskajiem čempioniem (miris 1937.)
- 3. novembris — Tomass Ko (Thomas Coe), britu ūdenspolo spēlētājs, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs (miris 1942. gadā)
- 4. novembris — Džordžs Mūrs (George Moore), angļu filozofs (miris 1907.)
- 5. novembris — Edvīns Fleks (Edwin Flack), austrāliešu vieglatlēts un tenisists, vairāku olimpisko medaļu ieguvējs (miris 1935.)
- 18. novembris — Fransisko Viljota (Francisco Villota), spāņu basku pelotas spēlētajs, olimpiskais čempions (miris 1950.)
- 21. novembris — Pjērs Pesē (Pierre Payssé), franču vingrotājs, divu zelta medaļu ieguvējs 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs (miris 1938. gadā)
- 22. novembris — Alfrēds Bovermens (Alfred Bowerman), britu kriketa spēlētājs, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs (miris 1947.)
- 30. novembris — Vinstons Čērčils (Winston Churchill), britu politiķis (miris 1965.)
- 13. decembris — Valērijs Brjusovs (Валерий Яковлевич Брюсов), krievu dzejnieks (miris 1924.)
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 9. janvāris — Napoleons III (Napoleon III), Francijas prezidents, imperators (dzimis 1808.)
- 18. aprīlis — Justuss fon Lībigs (Justus von Liebig), vācu ķīmiķis (dzimis 1803.)
- 8. maijs — Džons Stjuarts Mills (John Stuart Mill), britu filozofs (dzimis 1806.)
- 15. maijs — Aleksandru Joans Kuza (Alexandru Ioan Cuza), Rumānijas valdnieks (dzimis 1820.)
- 22. maijs — Alesandro Mandzoni (Alessandro Manzoni), itāļu rakstnieks (dzimis 1785.)
- 27. jūlijs — Fjodors Tjutčevs (Фёдор Иванович Тютчев), krievu dzejnieks (dzimis 1803.)
- 14. decembris — Luijs Agasi (Louis Agassiz) - šveiciešu dabaspētnieks (dzimis 1807.)
![]() |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 1873 |