1873. gads

Šis raksts ir par 1873. gadu. Par citām jēdziena 1873 nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Gadsimti:	18. gadsimts 19. gadsimts 20. gadsimts
Desmitgades:	1860—1869 1870—1879 1880—1889
Gadi:	1870 1871 1872 1873 1874 1875 1876

1873. gads citos kalendāros

Gregora kalendārs	1873 MDCCCLXXIII
Ab urbe condita	2626
Armēņu kalendārs	1322 ԹՎ ՌՅԻԲ
Asīriešu kalendārs	6623
Bahá'í kalendārs	29—30
Bengāliešu kalendārs	1280
Berberu kalendārs	2823
Budistu kalendārs	2417
Burmiešu kalendārs	1235
Bizantiešu kalendārs	7381—7382
Ķīniešu kalendārs	壬申年 (Ūdens pērtiķis) 4569 vai 4509     — līdz — 癸酉年 (Ūdens gailis) 4570 vai 4510
Koptu kalendārs	1589—1590
Etiopu kalendārs	1865—1866
Ebreju kalendārs	5633—5634
Hindu kalendāri
- Vikram Samvat	1929—1930
- Shaka Samvat	1795—1796
- Kali Juga	4974—4975
Holocēna kalendārs	11873
Igbo kalendārs	873—874
Irānas kalendārs	1251—1252
Islāma kalendārs	1289—1290
Jūlija kalendārs	Gregora kalendārs mīnus 12 dienas
Korejas kalendārs	4206

1873. (MDCCCLXXIII) bija parastais gads, kas sākās trešdienā.

Notikumi

Februāris

• 11. februāris - Spānijas karalis Amadeo I atteicās no troņa, un Spāniju pasludināja par republiku.

Marts

• 22. marts — Spānijas Nacionālā asambleja pieņēma likumu, ar kuru tika atcelta vardzība Puertoriko.

Maijs

• 24. maijs — par Francijas prezidentu kļuva Patriss de Makmahons.

Jūnijs

• 26. jūnijs — dibināta Dienviāfrikas Universitāte.

Jūlijs

• 23. jūlijs — franču mākslinieks Gustavs Kurbē slepus šķērsoja Šveices robežu, uz mūžu atstādams dzimteni.

Novembris

• 17. novembris — apvienojoties Budai, Peštai un Obudai tika izveidota Budapešta.

Dzimuši

• 2. janvāris — Mārtiņš Vācietis, latviešu ģenerālis (miris 1945.)
• 7. janvāris — Šarls Pegi (Charles Péguy), franču dzejnieks, publicists (miris 1914.)
• 8. janvāris — Melnkalnes Helēna (Elena del Montenegro), Itālijas karaliene (mirusi 1952.)
• 9. janvāris — Tomass Kērtiss (Thomas Curtis), amerikāņu vieglatlēts, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs (miris 1944.)
• 10. janvāris — Džordžs Ortons (George Orton), kanādiešu vieglatlēts, pirmais Kanādas sportists, kas izcīnījis olimpiskās medaļas (miris 1958.)
• 12. janvāris — Spiridons Luiss (Σπυρίδων Λούης), grieķu sportists, pirmais olimpiskais čempions maratonā (miris 1940.)
• 19. janvāris — Dezideriuss Veins (Desiderius Wein), ungāru sporta vingrotājs un ārsts, 1896. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieks (miris 1944.)
• 28. janvāris — Kolete (Colette), franču rakstniece (mirusi 1954.)
• 1. februāris — Fjodors Šaļapins (Фёдор Иванович Шаляпин), krievu operdziedātājs (miris 1938.)
• 2. februāris —
  • Konstantīns fon Neirats (Konstantin von Neurath), vācu politiķis (miris 1956.)
  • Svētā Terēze no Lizjē (Thérèse de Lisieux), katoļu svētā (mirusi 1897.)
• 23. februāris — Jorģis Zemitāns, latviešu pulkvedis (miris 1928.)
• 25. februāris — Enriko Karūzo (Enrico Caruso), itāliešu operdziedātājs (miris 1921.)
• 19. marts — Makss Rēgers (Max Reger), vācu komponists (miris 1916.)
• 1. aprīlis — Sergejs Rahmaņinovs (Сергей Васильевич Рахманинов), krievu mūziķis (miris 1943.)
• 12. aprīlis — Herberts Nikols (Herbert Nicol), britu regbists, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (miris 1950. gads)
• 23. aprīlis — Teodors Kerners (Theodor Körner), Austrijas prezidents (miris 1957.)
• 21. maijs — Johaness Gandils (Johannes Gandil), dāņu futbolists un vieglatlēts, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (miris 1956.)
• 20. jūnijs — Džozefs Voliss (Joseph Wallis), britu regbists, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (miris 1919. gadā)
• 29. jūnijs — Leo Frobeniuss (Leo Frobenius), vācu etnologs (miris 1938.)
• 7. jūlijs — Šāndors Ferenci (Ferenczi Sándor), ungāru psihoanalītiķis (miris 1933.)
• 19. jūlijs (j.s., pēc v.s. 7. jūlijā) — Hugo Vitroks (Hugo Wittrock), vācbaltiešu politiķis (miris 1958.)
• 20. jūlijs — Albertu Santušs-Dimons (Alberto Santos-Dumont), brazīliešu aviators (miris 1932.)
• 20. augusts — Eliels Sārinens (Eliel Saarinen), somu arhitekts (miris 1950.)
• 4. septembris — Anrī Ells (Henri Helle), franču loka šāvējs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (miris 1901.)
• 8. septembris — Alfrēds Žarī (Alfred Jarry), franču rakstnieks, dramaturgs (miris 1932.)
• 9. septembris — Makss Reinhards (Max Reinhardt), austriešu teātra režisors un darbinieks (miris 1943.)
• 21. septembris — Valentīns Smits (Valentine Smith), britu regbists, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (miris 1940. gads)
• 14. oktobris — Rejs Evrijs (Ray Ewry), amerikāņu vieglatlēts, viens no titulētākajiem olimpiskajiem čempioniem (miris 1937.)
• 3. novembris — Tomass Ko (Thomas Coe), britu ūdenspolo spēlētājs, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs (miris 1942. gadā)
• 4. novembris — Džordžs Mūrs (George Moore), angļu filozofs (miris 1907.)
• 5. novembris — Edvīns Fleks (Edwin Flack), austrāliešu vieglatlēts un tenisists, vairāku olimpisko medaļu ieguvējs (miris 1935.)
• 18. novembris — Fransisko Viljota (Francisco Villota), spāņu basku pelotas spēlētajs, olimpiskais čempions (miris 1950.)
• 21. novembris — Pjērs Pesē (Pierre Payssé), franču vingrotājs, divu zelta medaļu ieguvējs 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs (miris 1938. gadā)
• 22. novembris — Alfrēds Bovermens (Alfred Bowerman), britu kriketa spēlētājs, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs (miris 1947.)
• 30. novembris — Vinstons Čērčils (Winston Churchill), britu politiķis (miris 1965.)
• 13. decembris — Valērijs Brjusovs (Валерий Яковлевич Брюсов), krievu dzejnieks (miris 1924.)

Miruši

• 9. janvāris — Napoleons III (Napoleon III), Francijas prezidents, imperators (dzimis 1808.)
• 18. aprīlis — Justuss fon Lībigs (Justus von Liebig), vācu ķīmiķis (dzimis 1803.)
• 8. maijs — Džons Stjuarts Mills (John Stuart Mill), britu filozofs (dzimis 1806.)
• 15. maijs — Aleksandru Joans Kuza (Alexandru Ioan Cuza), Rumānijas valdnieks (dzimis 1820.)
• 22. maijs — Alesandro Mandzoni (Alessandro Manzoni), itāļu rakstnieks (dzimis 1785.)
• 27. jūlijs — Fjodors Tjutčevs (Фёдор Иванович Тютчев), krievu dzejnieks (dzimis 1803.)
• 14. decembris — Luijs Agasi (Louis Agassiz) - šveiciešu dabaspētnieks (dzimis 1807.)