Augusts III Saksis

Augusts III Saksis; August III Sas; Friedrich August II.
	Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs
	Amatā; 1734. gads — 1763. gads
Priekštecis	Staņislavs Leščiņskis
Pēctecis	Staņislavs Poņatovskis
	Saksijas kūrfirsts; (kā Frīdrihs Augusts II)
	Amatā; 1733. gads — 1763. gads
Priekštecis	Frīdrihs Augusts I
Pēctecis	Frīdrihs Kristiāns
Dzimšanas dati	1696. gada 17. oktobrī; Drēzdene, Saksijas kūrfirstiste; (Saksija, Vācija)
Miršanas dati	1763. gada 5. oktobrī (66 gadu vecumā); Drēzdene, Saksijas kūrfirstiste; (Saksija, Vācija)
Apglabāts	Drēzdenes katedrāle, Drēzdene, Vācija
Dinastija	Vetīnu dinastija
Tēvs	Augusts II Stiprais
Māte	Brandenburgas-Baireitas Kristiāne Eberhardīne
Dzīvesbiedrs(-e)	Austrijas Marija Jozefa
Bērni	15 bērni, to skaitā Frīdrihs Kristiāns, Saksijas Marija Amālija, Saksijas Marija Anna Sofija, Francis Ksavjers, Saksijas Marija Jozefa, Kārlis Kristians Jozefs (Kurzemes hercogs), Alberts Kazimirs
Reliģija	luterisms, vēlāk katolisms
Paraksts

Augusts III Saksis (poļu: August III Sas, lietuviešu: Augustas III, baltkrievu: Аўгуст Саксонскі, vācu: August III.; dzimis 1696. gada 17. oktobrī, miris 1763. gada 5. oktobrī) bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts II (vācu: Friedrich August II.)) no 1734. līdz 1763. gadam. Polijas karaļa Augusta II Stiprā vienīgais leģitīmais dēls. Pēc tēva nāves par Polijas karali uz īsu brīdi kļuva Staņislavs Leščiņskis, tomēr Polijas mantojuma kara rezultātā ar Krievijas un Austrijas atbalstu par karali kļuva Augusts III.

Pilns tituls

Kā Polijas karalis Augusts III svarīgākos valsts dokumentus cita starpā parakstīja kā "Livonijas lielhercogs", kas norādīja uz to, ka arī pēc Livonijas ziemeļu daļas zaudēšanas krieviem viņš pretendēja uz šo pārmantojamo titulu:

"Augusts Trešais, no Dieva žēlastības Polijas karalis, Lietuvas, Krievijas, Prūsijas, Mazovijas, Žemaitijas, Kijivas, Volīnijas, Podolijas, Podlahijas, Livonijas, Smoļenskas, Severijas un Čerņihivas lielhercogs, kā arī mantotais Saksijas hercogs un kūrfirsts."

(Augustus tertius, Dei gratia rex Poloniae, magnus dux Lithuaniæ, Russiæ, Prussiæ, Masoviæ, Samogitiæ, Kijoviæ, Volhiniæ, Podoliæ, Podlachiæ, Livoniæ, Smolensciæ, Severiæ, Czerniechoviæque, nec non hæreditarius dux Saxoniæ et princeps elector.)^[1]

Dzīvesgājums

Augusts III lielāko dzīves daļu pavadīja Saksijas kūrfirstistes galvaspilsētā, dzimtajā Drēzdenē, attīstīdams celtniecību, mākslu, kultūru un piedalīdamies izklaides pasākumos. Žečpospolitā tajā laikā pieauga ārvalstu ietekme, kā arī savstarpējā cīņa starp ietekmīgajām Potocku un Čartorisku ģimenēm, bet karaļa uzticības persona Heinrihs fon Brīls baudīja gandrīz diktatora pilnvaras.

Pēc Augusta III nāves viņa vecākais dēls kļuva par Saksijas kūrfirtstu, bet Žečpospolitā 1764. gada 7. septembrī apvērsuma rezultātā ar Čartorisku un Krievijas atbalstu par karali ievēlēja, kā vēlāk izrādījās, pēdējo Polijas karali un Lietuvas lielkņazu Staņislavu Poņatovski.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Augusts III Saksis.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Polijas karaļu zīmogi ar pilniem tituliem

Atsauces

↑ «Titles of European hereditary rulers». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 7. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 23. septembrī.

Priekštecis: Staņislavs Leščiņskis	Polijas karalis 1734. - 1763.	Pēctecis: Staņislavs Poņatovskis
Priekštecis: Staņislavs Leščiņskis	Lietuvas lielkņazs 1734. - 1763.	Pēctecis: Staņislavs Poņatovskis
Priekštecis: Frīdrihs Augusts I	Saksijas kūrfirsts kā Frīdrihs Augusts II 1734. - 1763.	Pēctecis: Frīdrihs Kristiāns

[1] «Titles of European hereditary rulers». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 7. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 23. septembrī.

[1]