Tīringene (vācu: Thüringen), oficiāli Tīringenes Brīvvalsts (Freistaat Thüringen, izrunā: /ˈfʁaɪʃtaːt ˈtyːʁɪŋən/), ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm. Tā atrodas valsts centrālajā daļā. Tīringenes platība ir 16 172,50 km², bet iedzīvotāju skaits 2013. gada maijā bija 2,19 miljoni. Lielākā daļa no federālās zemes atrodas Zāles upes baseina teritorijā. Tīringene robežojas ar Lejassaksijas, Saksijas-Anhaltes, Saksijas, Bavārijas un Hesenes federālajām zemēm.
Tīringenē ir attīstīti daudzi ziemas sporta veidi. Aptuveni pusi no Vācijas iegūtajām zelta medaļām ziemas olimpiskajās spēlēs pēdējos 20 gados ir ieguvuši Tīringenē dzimuši un auguši sportisti. Oberhofas pilsētiņā regulāri notiek dažādu ziemas sporta veidu Pasaules un Eiropas čempionāti, kā arī dažādu ziemas sporta veidu Pasaules kausa posmi.
Brīvvalsts nosaukums atvasināts no seno ģermāņu cilts tīringu (vācu: Thüringer) vārda. Tas netika lietots līdz 1920. gadam, kad pēc Pirmā pasaules kara beigām t.s. Veimāras Republikas ietvaros izveidoja Tīringas zemi (1920–1952) ar galvaspilsētu Veimārā, kurā ietilpa septiņas agrāk pastāvējušās hercogistes Saksija-Veimāra-Eizenaha (Sachsen-Weimar-Eisenach), Saksija-Meiningene (Sachsen-Meiningen), Saksija-Altenburga (Sachsen-Altenburg), Saksija-Gota (Sachsen-Gotha), Švarcburga-Rudolštate (Schwarzburg-Rudolstadt), Švarcburga-Zonderhauzene ( Schwarzburg-Sondershausen) un Roisa (Reuß). Saksija-Koburga (Sachsen-Coburg) pievienojās Bavārijai, bet Erfurte un Ziemeļtīringa palika Prūsijas sastāvā līdz 1945. gadam.
Pēc Otrā pasaules kara Tīringas zeme atradās PSRS okupācijas zonā, no 1949. gada VDR sastāvā. 1952. gadā to sadalīja trīs apgabalos: Erfurtes, Gēras un Zūlas. Pēc Vācijas atkalapvienošanās 1990. gadā atjaunoja Tīringas zemi ar galvaspilsētu Erfurtē. 1993. gadā tā ieguva Tīringenes brīvvalsts nosaukumu.
Lielākās pilsētas: Erfurte, Gēra, Jēna, Veimāra, Gota
Lielākās upes: Leine, Zāle, Vera
Kalni un augstienes: Harcs (Harz), Rēns (Rhön), Tīringenes Mežs (Thüringer Wald)
Tīringene administratīvi sīkāk dalās 17 apriņķos (Landkreis) un 6 neatkarīgajās pilsētās (kreisfreie Städte).
| Apriņķis | Nosaukums vācu valodā | Platība (km²) | Iedzīvotāji (2011. gadā) |
Altenburgas apriņķis | Landkreis Altenburger Land | 569,08 | 95829 |
Eiksfeldas apriņķis | Landkreis Eichsfeld | 939,82 | 101906 |
Gotas apriņķis | Landkreis Gotha | 935,59 | 135986 |
Greicas apriņķis | Landkreis Greiz | 834,52 | 104464 |
Hildburghauzenes apriņķis | Landkreis Hildburghausen | 937,38 | 66007 |
Ilmas apriņķis | Ilm-Kreis | 843,3 | 110135 |
Kīfheizeres apriņķis | Kyffhäuserkreis | 1035,13 | 79464 |
Nordhauzenes apriņķis | Landkreis Nordhausen | 714 | 86734 |
Šmalkaldenes-Meiningenes apriņķis | Landkreis Schmalkalden-Meiningen | 1210,14 | 127042 |
Unstrutas-Hainihas apriņķis | Unstrut-Hainich-Kreis | 975,48 | 105683 |
Vartburgas apriņķis | Wartburgkreis | 1304,84 | 128105 |
Veimāreres apriņķis | Landkreis Weimarer Land | 803,03 | 82458 |
Zāles-Holclandes apriņķis | Saale-Holzland-Kreis | 816,99 | 84677 |
Zāles-Orlas apriņķis | Saale-Orla-Kreis | 1148,41 | 85259 |
Zālfeldes-Rūdolštates apriņķis | Landkreis Saalfeld-Rudolstadt | 1034,58 | 112555 |
Zemmerdas apriņķis | Landkreis Sömmerda | 804,17 | 71544 |
Zonnebergas apriņķis | Landkreis Sonneberg | 433,36 | 58465 |
|