Pāriet uz saturu

Salasa un Gomesa sala

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Sala i Gomesa)
Salasa un Gomesa sala
Isla Salas y Gómez
Salasa un Gomesa sala
Salasa un Gomesa sala (Klusais okeāns)
Salasa un Gomesa sala
Salasa un Gomesa sala
Ģeogrāfija
Izvietojums Klusais okeāns
Koordinātas 26°28′20″S 105°21′45″W / 26.47222°S 105.36250°W / -26.47222; -105.36250Koordinātas: 26°28′20″S 105°21′45″W / 26.47222°S 105.36250°W / -26.47222; -105.36250
Platība 0.15 km²
Garums 0.77 km
Platums 0.5 km
Augstākais kalns 30 m
Administrācija
Karogs: Čīle Čīle
Reģions Valparaiso
Demogrāfija
Iedzīvotāji 0
Salasa un Gomesa sala Vikikrātuvē

Salasa un Gomesa sala (spāņu: Isla Salas y Gómez, rapanujiešu: Motu Motiro Hiva) ir neliela un neapdzīvota Čīlei piederoša sala Klusajā okeānā. Administratīvi ietilpst Valparaiso reģiona Lieldienu salas provincē. Izvietojusies 3210 km uz rietumiem no Dienvidamerikas kontinenta piekrastes un 391 km uz ziemeļaustrumiem no Lieldienu salas, kura ir tai tuvākā sauszeme.

Salai vulkāniska izcelsme; ko veido ap 3500 m augsts zemūdens kalns. Pati sala veidojas no diviem klinšu masīviem 4 un 11 ha platībā, kurus savieno ap 30 m plats zemesšaurums. Sala klinšaina, tajā nav pastāvīgu saldūdens avotu. Austrumu klints ieplakā periodiski veidojas lietusūdens tilpne 75 m diametrā. Salā ligzdo vairākas jūrasputnu sugas. Kopš 2010. gada sala un tās apkārtējā akvatorija 150 000 km² platībā pasludināta par aizsargājamu jūras teritoriju.[1] Salas augstākais punkts ir apmēram 30 metrus virs jūras līmeņa. Salā pastāvīgu saldūdens avotu nav.

Sala kopš seniem laikiem bija zināma Lieldienu salas iedzīvotājiem kā Motu Motiro Hiva — ‘Putnu sala pa ceļam uz Hivu’. Rapanujieši to periodiski apmeklējuši putnu olu un jaunuļu vākšanai, taču pastāvīgi apdzīvota tā netika.

Salas tagadējais nosaukums veidots par godu spāņiem Hosē Salasam Valdesam (José Salas Valdés), kurš kā pirmais no eiropiešiem salu atklāja 1793. gada 23. augustā, un Hosē Manuelam Gomesam (José Manuel Gómez), kurš salu detāli pētīja un aprakstīja 1805. gadā. 1888. gadā pretenzijas uz salu izteica Čīle un to pārvaldīja Čīles Kara flote. 1966. gadā sala administratīvi pakļauta Lieldienu salai.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]