Salasa un Gomesa sala

Salasa un Gomesa sala
	Isla Salas y Gómez
	Salasa un Gomesa sala
Ģeogrāfija
Izvietojums	Klusais okeāns
Koordinātas	26°28′20″S 105°21′45″W / 26.47222°S 105.36250°WKoordinātas: 26°28′20″S 105°21′45″W / 26.47222°S 105.36250°W
Platība	0.15 km²
Garums	0.77 km
Platums	0.5 km
Augstākais kalns	30 m
Administrācija
	Čīle
Reģions	Valparaiso
Demogrāfija
Iedzīvotāji	0
	Salasa un Gomesa sala Vikikrātuvē

Salasa un Gomesa sala (spāņu: Isla Salas y Gómez, rapanujiešu: Motu Motiro Hiva) ir neapdzīvota Čīlei piederoša sala Klusajā okeānā. Administratīvi ietilpst Valparaiso reģiona Lieldienu salas provincē. Izvietojusies 3210 km uz rietumiem no Dienvidamerikas kontinenta piekrastes un 371 km uz ziemeļaustrumiem no Lieldienu salas, kura ir tai tuvākā sauszeme.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salai vulkāniska izcelsme; ko veido ap 3500 m augsts zemūdens kalns. Pati sala veidojas no diviem klinšu masīviem 4 un 11 ha platībā, kurus savieno ap 30 m plats zemesšaurums. Sala klinšaina, tajā nav pastāvīgu saldūdens avotu. Austrumu klints ieplakā periodiski veidojas lietusūdens tilpne 75 m diametrā. Salā ligzdo vairākas jūrasputnu sugas. Kopš 2010. gada sala un tās apkārtējā akvatorija 150 000 km² platībā pasludināta par aizsargājamu jūras teritoriju.^[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sala kopš seniem laikiem bija zināma Lieldienu salas iedzīvotājiem kā Motu Motiro Hiva — ‘Putnu sala pa ceļam uz Hivu’. Rapanujieši to periodiski apmeklējuši putnu olu un jaunuļu vākšanai.

Salas tagadējais nosaukums veidots par godu spāņiem Hosē Salasam Valdesam (José Salas Valdés), kurš kā pirmais no eiropiešiem salu atklāja 1793. gada 23. augustā, un Hosē Manuelam Gomesam (José Manuel Gómez), kurš salu detāli pētīja un aprakstīja 1805. gadā. 1888. gadā pretenzijas uz salu izteica Čīle un to pārvaldīja Čīles Kara flote. 1966. gadā sala administratīvi pakļauta Lieldienu salai.