Piedzimis tagadējā Polijā, studējis Varšavātiesību zinātni, taču pēc Polijas sacelšanās 1863. gadā bijis spiests emigrēt uz Parīzi. Šeit kļuvis par profesionālu šahistu un šaha žurnālistu. Trīs reizes pēc kārtas uzvarējis Parīzes šaha kafejnīcas Café de la Régence čempionātos (1865—1867). Piedalījies piecos starptautiskos šaha turnīros, no kuriem lielākais panākums bijis 1873. gadā Vīnē aiz Vilhelma Steinica, Džozefa Blekbērna un Ādolfa Andersena izcīnītā 4. vieta.[1] Spēlējis arī mačus, kuros zaudējis Ignacam Kolišam (1864. gadā — +1, –7, =0), Gustavam Neimanim (1869. gadā — +3, –7, =2) un Johannesam Cukertortam (1880. gadā — +1, –7, =11). 1880. gadā uzvarējis pirmajā neoficiālajā Francijas šaha čempionātā. Bijis talantīgs šahists, taču labākus rezultātus turnīros un mačos liegusi sasniegt vājā veselība un aizraušanās ar šaha žurnālistiku. Rakstījis daudziem izdevumiem un no 1885. gada līdz pat savai nāvei 1902. gadā bijis franču žurnāla Le Monde illustré šaha nodaļas redaktors.
Šaha atklātņu teorijā ir pazīstams trīszirdziņu aizsardzības variants, kas nosaukts Rozentāla vārdā: 1. е4 е5 2. Zf3 Zc6 3. Zс3 g6 4. d4 exd4 5. Zd5.
.svg){kind=small}