Pievislas apgabals

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pievislas apgabals karte, 1896

Pievislas apgabals (krievu: Привислинский край, poļu: Kraj Nadwiślański) ir nosaukums, ar kādu pēc Polijas Karalistes autonomijas faktiskās likvidēšanas 1867. gadā Krievijas Impērijas pastāvēšanas pēdējās desmitgadēs (visbiežāk no 1887. gada) tika sauktas šīs karalistes zemes. Mūsdienās apgabala teritorija atrodas Polijas austrumdaļā, daļēji Lietuvas (daļa no Suvalku guberņas) teritorijā.

Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsaucoties uz Polijas Karalistes izveidošanu Vīnes kongresā, tā bieži tiek saukta par Kongresa Poliju. Krievijas Impērijas dokumentos tā tiek saukta par Polijas caristi. Pēc 1867. gada Krievijas oficiālajos dokumentos to sauc par Polijas caristes guberņām vai Pievislas guberņām. Ar 1870. gada 5. marta Aleksandra II pavēli oficiāli jālieto nosaukums Polijas caristes guberņas. Pēc 1887. gada visbiežāk tiek lietoti nosaukumi Pievislas apgabala guberņas, Pievislas guberņas un Pievislas apgabals. 1897. gada janvārī Nikolajs II izdod rīkojumu ar kuru nosaukumi Polijas cariste un Polijas caristes guberņas jālieto tikai galējās nepieciešamības gadījumos.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Novembra sacelšanās apspiešanas, 1832. gadā tika izdoti Polijas Karalistes pamatstatūti, kas izbeidza 1815. gada Polijas konstitūcijas, armijas un parlamenta darbību. Tika slēgtas arī poļu augstskolas, kuras vēlāk atvēra jau kā skolas ar krievu mācību valodu. Tiek ieviests krievu rublis, likvidēta muitas robeža starp Poliju un Krieviju, poļu lietotās metriskās sistēmas vietā ieviestas krievu mērvienības. Tika slēgti daudzi poļu katoļu baznīcas klosteri, nacionalizēti baznīcas īpašumi, palielināta pareizticīgās baznīcas loma. 1837. gadā vojevodistes pārveidotas par guberņām un iekļautas Krievijas administratīvajā pārvaldē.

Pēc 1863. gada sacelšanās tiek izbeigta Polijas Karalistes ģerboņa izmantošana, tika izbeigta poļu valodas lietošana administrācijā un izglītībā. 1867. gadā tiek izveidotas 10 guberņas (Suvalku, Lomžinskas (mūsdienu Lomža), Plockas, Sedļeckas (mūsdienās Sedlce), Ļubļanas, Kališas, Varšavas, Petrokovskas (mūsdienās Pjotrkova Tribunalska), Radomas un Keļeckas (mūsdienās Kelce). Lai arī Polijas Karaliste faktiski tiek likvidēta, Krievijas imperatori turpina lietot Polijas karaļa titulu.

Sākot ar 1880. gadu vidu teritorijas apzīmēšanai tiek izmantots nosaukums Pievislas apgabals.

1915. gada vasarā Krievijas armijai atkāpjoties no Polijas, tika pielietota izdedzinātās zemes taktika, iznīcinot lielu daļu valsts infrastruktūras un spiežot daudziem iedzīvotājiem doties bēgļu gaitās uz austrumiem. Pēc krievu armijas sakāves 1915. gadā, teritoriju ieņem vāciešu un austroungāru karaspēks, kas 1916. gada 5. novembrī pasludina Polijas Karalistes izveidošanu. Oficiāli Krievija no pretenzijām uz Polijas teritoriju atteicās ar 1918. gada 3. marta Brestļitovkas miera līgumu.