Samuila sala
| Samuila sala | |
|---|---|
| остров Самуила | |
  Samuila sala  Samuila sala  Samuila sala  Samuila sala | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Laptevu jūra |
| Koordinātas | 77°24′N 106°44′E / 77.400°N 106.733°EKoordinātas: 77°24′N 106°44′E / 77.400°N 106.733°E |
| Platība | 46 km² |
| Garums | 14 km |
| Platums | 2,8-5,6 km |
| Augstākais kalns | 51 m |
| Administrācija | |
 Krievija | |
| Federācijas subjekts | Krasnojarskas novads |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 0 |
Samuila sala (krievu: остров Самуила) ir neapdzīvota sala Ziemeļu Ledus okeānā Komsomoļskaja Pravdas salu arhipelāgā, Krievijas Federācijas galējos ziemeļos. Administratīvi ietilpst Krasnojarskas novada Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā. Izvietojusies Laptevu jūras dienvidrietumos pie Taimiras pussalas ziemeļaustrumu krasta.
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sala izvietojusies arhipelāga ziemeļrietumos. No arhipelāga lielākās Boļšojas salas dienvidaustrumos to atdala 15 km platais Diksonas Hidrogrāfu šaurums, bet no Taimiras piekrastes dienvidrietumos — 5,5 km platais Brīvās Kubas šaurums. Sala izstiepusies ziemeļaustrumu—dienvidrietumu virzienā 14 km garumā, platākajā vietā 5,6 km plata. Piekraste mēreni izrobota, vairāki līči un pussalas. Salā galvenokārt paugurains reljefs, augstākais paugurs ir 51 m vjl salas dienvidrietumos. Arktiskās tundras ainava, aug galvenokārt ķērpji un sūnas.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Salu 1736. gada augustā atklāja Vasīlija Prončiščeva ekspedīcija. Nosaukumu «Samuila salas» arhipelāgam par godu Svētajam Samuilam 1739.—1740. gadā piešķīra Haritona Lapteva ekspedīcija.[2] Pašai salai atsevišķa nosaukuma nebija un tā tika dēvēta par Rietumu Samuilu (Западный Самуил). 1935. gadā, pēc tam, kad pirms gada līdzās arhipelāgam nācās pārziemot trim Ļenas ekspedīcijas kuģiem Staļins, Pravda un Volodarskis,[3] arhipelāgu pārdēvēja tagadējā vārdā par godu komjaunatnes laikrakstam Komsomoļskaja Pravda,[4] bet Rietumu Samuilai atstāja Svētā Samuila vārdu. No 1935. līdz 1939. gadam Samuila salā darbojās Ostrovsamuilas polārstacija.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Большая российская энциклопедия. КОМСОМО́ЛЬСКОЙ ПРА́ВДЫ ОСТРОВА́». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 1. oktobrī. Skatīts: 2020. gada 31. decembrī.
- ↑ МОЖНО ЛИ НАЙТИ «ЯКУЦК»?
- ↑ АНТОЛОГИЯ ЭКСПЕДИЦИОННОГО ОЧЕРКА[novecojusi saite]
- ↑ Vozrozhdenie, Volume 11, Number 3696, 17 July 1935