Sarkanā nobīde

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Sarkanās nobīdes piemērs. Kreisajā pusē ir Saules gaismas spektrs, bet labajā ir spektrs, kas iegūts no tālas galaktiku kopas.

Sarkanā nobīde fizikā un astronomijā norisinās, kad palielinās spektrāllīnijas viļņa garums elektromagnētiskajam starojumam — parasti redzamajai gaismaiDoplera efekta dēļ. Pēc sarkanās nobīdes var noteikt attālumus līdz dažādiem tāliem (tālākiem par galaktiku Vietējo kopu) objektiem plašajā Visumāgalaktikām, galaktiku kopām, kvazāriem, jo Visuma izplešanās rezultātā tālāki objekti attālinās no mums ar lielāku ātrumu (sarkanā nobīde ir proporcionāla debess ķermeņa radiālajam ātrumam). Vietējās kopas ietvaros sarkanā nobīde var būt arī negatīva, piemēram, Andromēdas galaktika mūsu Galaktikai tuvojas, nevis attālinās (tai novērojama violetā nobīde).

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]