Saržokļaiņi
| Saržokļaiņi | |
|---|---|
 Saržokļainis (Sagitta sp.) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Nodalījums | Bilaterāļi (Bilateria) |
| Tips | Saržokļaiņi (Chaetognatha) |
| Iedalījums | |
| |
 Saržokļaiņi Vikikrātuvē | |
Saržokļaiņi (Chaetognatha) — jūras bezmugurkaulnieku tips. Zinātniskais nosaukums no grieķu valodas . χαίτη — mats vai sars, γνάθος — žoklis. Fosilā stāvoklī zināmi jau no kembrija. Notiek diskusijas par saržokļaiņu sistemātisko stāvokli. Viedokļi dalās par to, vai tie ir pirmmutnieki, vai otrmutnieki.
Morfoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ķermenis izstiepts, bultveidīgs, puscaurspīdīgs, nesegmentēts; 3 mm — 12 cm garš. Tiem ir sānu (1-2 pāri) un astes spuras. Celoms (ķermeņa dobums) sadalīts ar iekšējām šķērseniskām septām galvas, ķermeņa un astes nodalījumos. Uz galvas ir sirpjveida sari (no tā cēlies nosaukums), kas kalpo barības satveršanai. Miera stāvoklī tie ir cieši piekļauti pie galvas. Galvas trešā daļa ir apklāta ar ādas kroku — kapuci, kas pārvietošanās laikā piesedz tvērējsariņus.
Galvenās īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Radiāla drumstalošanās;
- Mezoderma attīstas enterocela veidā;
- Blastospora vietā veidojas anālā atvere, definitīvā mute attīstas bez saistības ar blastosporu;
- Tiešā attīstība, bez kāpura stadijas;
- Ektodermālais epitēlijs daudzslāņains, ar sariņiem;
- Skeleta nav;
- Ir celoms, kas dalās trīs nodalījumos;
- Ir virsrīkles nervu ganglijs.
Ekoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Saržokļaiņi ir brīvi peldoši jūras organismi, kas galvenokārt sastopami okeāna virspusē. Tie pārvietojas izlokot ķermeni pārmaiņus uz augšu un leju. Sānu spuras turklāt paliek nekustīgas un kalpo līdzsvaram, kā arī kustības virziena maiņai. Reizēm saržokļaiņi piestiprinās pie dažādiem ķermeņiem ar ādas gļotu dziedzeru izdalījumiem.
Tie ietilpst planktona sastāvā, skaita ziņā atpaliekot tikai no airkājvēžiem. Saržokļaiņi ir plēsēji, kam ir liela nozīme jūras ekosistēmās. Tie barojas ar sīkiem mikroplanktona augiem un dzīvniekiem (diatomejas, infuzorijas, airkājvēžiem), reizēm arī no lielāka laupījuma — zivju kāpuriem, sīkām medūzām vai citiem saržokļaiņiem. Laupījuma satveršanai izmanto galvas sānos esošos sariņus. Dažas sugas izdala neirotoksīnus. Saržokļaiņiem ir receptori, kas ļauj sajust citu organismu radītās ūdens kustības. Saržokļaiņi savukārt kalpo par barību daudzām zivīm un citiem jūras organismiem.
Vairošanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Saržokļaiņi ir hermafrodīti, olnīcas tiem atrodas ķermeņa nodalījumā, bet sēklinieki — astes nodalījumā. Domājams, ka dažas sugas spēj pašapaugļoties. Apaugļošanās ir iekšēja. Apaugļotās olas attīstās mātītes ķermenī, tiek piestiprinātas pie zemūdens augiem, vai arī iznērstas ūdenī.
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pasaulē ir zināmas ap 15 mūsdienu ģintīm (115 sugas).
- Tips: Saržokļaiņi (Chaetognatha)
- klase: Archisagittoidea
- kārta: nav izdalīta
- dzimta: Amiskwiidae
- kārta: nav izdalīta
- klase: Sagittoidea
- kārta: Aphragmophora
- apakškārta: Ctinodontina
- dzimta: Bathybelosidae
- dzimta: Pterosagittidae
- dzimta: Sagittidae
- apakškārta: Flabellodontina
- dzimta: Krohnittidae
- apakškārta: Ctinodontina
- kārta: Phragmophora
- dzimta: Bathyspadellidae
- dzimta: Eukrohniidae
- dzimta: Krohnittellidae
- dzimta: Spadellidae
- kārta: Aphragmophora
- klase: Archisagittoidea
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Saržokļaiņi.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
|