Saturn (nesējraķešu saime)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Saturn ASV nesējraķešu saime, izstrādāta XX gs. 60. gadu sākumā NASA inženiera Vernera fon Brauna vadībā.

Saturn klases nesēji tika izstrādāti fon Braunam raksturīgā veidā: pilnībā noslīpējot bāzes elementu (p., pakāpi), to atstāj nemainīgu un nākamo izstrādā nākamo, tādējādi, soli pa solim (ne visu sistēmu kopumā), novedot struktūru līdz darba kondīcijai. Tā Saturn I evolucionēja no inženiera agrākajām nesēja Jupiter pilnībā pabeigtām, izmēģinātām un ekspluatējamām izstrādnēm. Saturn IB, savukārt, izaudzis no pilnībā aprobētas Saturn I, un Saturn V ("Mēness raķete") - pievienojot apgūto Saturn IB kā otro un trešo pakāpi jaunai, jaudīgai pirmajai pakāpei.

Saturn nesējraķetes par degvielu izmantoja šķidru petroleju un šķidru skābekli (izņemot pašu augstāko pakāpi S-V, tas pats, kas Centaur - petrolejas vietā energoietilpīgākais, bet kriogēniskais ūdeņradis). Dzinēji H-1 (Saturn I, IB) attīstīja ap 900 kN jaudu jūras līmenī, F-1 (Saturn V) ap 6,7 MN.

Saturn V pacelšanās

Saturn V spēja nogādāt 185 km augstā ģeocentriskā orbītā kravu ar masu līdz 135 t. Saturn V tika izmantots par nesēju visām Apollo Mēness ekspedīcijām, kā arī orbitālās stacijas Skylab nogādāšanai ārpus atmosfēras. Saturn IB kalpoja programmas Apollo ASTP misiju nodrošināšanai.

Saturn V ir jaudīgākā operacionālā nesējraķete. 1980. gadu beigās izstrādātā krievu kosmiskā sistēma "Energija", kuras enerģētiskie rādītāji salīdzināmi ar Saturn V rādītājiem, nav veikusi nevienu darba lidojumu.

Visi Saturn V 13 lidojumi bija veiksmīgi (100% drošība) un uzstādītie tehniskie uzdevumi izpildīti.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

F1 dzinējs