Saturn (nesējraķešu saime)

Saturn V pacelšanās

F1 dzinējs

Saturn ASV nesējraķešu saime, izstrādāta 20. gadsimta 60. gadu sākumā NASA inženiera Vernera fon Brauna vadībā.

Saturn klases nesēji tika izstrādāti fon Braunam raksturīgā veidā: pilnībā noslīpējot bāzes elementu (p., pakāpi), to atstāj nemainīgu un nākamo izstrādā nākamo, tādējādi, soli pa solim (ne visu sistēmu kopumā), novedot struktūru līdz darba kondīcijai. Tā Saturn I evolucionēja no inženiera agrākajām nesēja Jupiter pilnībā pabeigtām, izmēģinātām un ekspluatējamām izstrādnēm. Saturn IB, savukārt, izaudzis no pilnībā aprobētas Saturn I, un Saturn V ("Mēness raķete") — pievienojot apgūto Saturn IB kā otro un trešo pakāpi jaunai, jaudīgai pirmajai pakāpei.

Saturn nesējraķetes par degvielu izmantoja šķidru petroleju un šķidru skābekli (izņemot pašu augstāko pakāpi S-V, tas pats, kas Centaur — petrolejas vietā energoietilpīgākais, bet kriogēniskais ūdeņradis). Dzinēji H-1 (Saturn I, IB) attīstīja ap 900 kN jaudu jūras līmenī, F-1 (Saturn V) ap 6,7 MN.

Saturn V spēja nogādāt 185 km augstā ģeocentriskā orbītā kravu ar masu līdz 135 t. Saturn V izmantoja par nesēju visām Apollo Mēness ekspedīcijām, kā arī orbitālās stacijas Skylab nogādāšanai ārpus atmosfēras. Saturn IB kalpoja programmas Apollo ASTP misiju nodrošināšanai.

Saturn V ir jaudīgākā operacionālā nesējraķete. 1980. gadu beigās izstrādātā krievu kosmiskā sistēma Energija, kuras enerģētiskie rādītāji salīdzināmi ar Saturn V rādītājiem, nav veikusi nevienu darba lidojumu.

Visi Saturn V 13 lidojumi bija veiksmīgi (100% drošība) un uzstādītie tehniskie uzdevumi izpildīti.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Saturn.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)