Satversmes tiesas lietu par vēlēšanu tiesībām saraksts
Sarakstā norādīti spriedumu taisīšanas gadi.
Pasīvās vēlēšanu tiesības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2000. gads — Saeimas deputāti no PCTVL un LSDSP apstrīdēja aizliegumu bijušiem aizliegto opozīcijas organizāciju darboņiem, kā arī PSRS, LPSR un ārvalstu drošības dienestu darbiniekiem tikt ievēlētiem Saeimā un pašvaldību domēs (padomēs). Pieteikums tika noraidīts[1], kaut gan 3 no 7 tiesnešiem atbalstīja iesniedzējus[2].
2006. gads — Saeimas deputāti no PCTVL, TSP un LSP, kā arī J. Bojārs apstrīdēja aizliegumu bijušiem aizliegto opozīcijas organizāciju darboņiem, kā arī PSRS, LPSR un ārvalstu drošības dienestu darbiniekiem tikt ievēlētiem Saeimā un pašvaldību domēs (padomēs). Pieteikums tika noraidīts, izņemot personīgi J. Bojāra gadījumu[3], tiesnesim J. Jelāginam izsakot atsevišķās domas.[4]
2017. g. — Tatjana Ždanoka apstrīd aizliegumu bijušiem aizliegto opozīcijas organizāciju darboņiem tikt ievēlētiem Saeimā. Aizliegums tika atzīts par atbilstošu Satversmei ar norādi, ka CVK individuāli jāizvērtē, vai konkrēts kandidāts būtu pielaižams vēlēšanām[5], tiesnesim J. Neimanim izsakot atsevišķās domas.[6]
Procentu barjera
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2002. gads — I. Ančāns ("Mūsu zeme"), A. Rubins un L. Strelēvics apstrīdēja 5 % barjeras piemērošanu Saeimas vēlēšanās. Pieteikums tika noraidīts[7].
Aktīvās vēlēšanu tiesības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2003. g. — A. Stendzenieks apstrīdēja aizliegumu apcietinātajiem balsot Saeimas vēlēšanās. Pieteikums tika apmierināts[8].
2008. g. — M. Ēcis apstrīdēja aizliegumu ieslodzītajiem balsot vēlēšanās un tautas nobalsošanās. Saeimai atceļot aizliegumu, lieta tika izbeigta.[9]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «ST spriedums lietā Nr. 2000-03-01». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-06-15. Skatīts: 2016-07-12.
- ↑ «ST tiesnešu Aivara Endziņa, Jura Jelāgina un Anitas Ušackas atsevišķās domas lietā Nr. 2000–03–01». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-06-07. Skatīts: 2016-07-12.
- ↑ «ST spriedums lietā Nr. 2005-13-0106». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 7. jūnijā. Skatīts: 2016. gada 12. jūlijā.
- ↑ «ST tiesneša Jura Jelāgina atsevišķās domas lietā Nr. 2005-13-0106». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 29. martā. Skatīts: 2016. gada 12. jūlijā.
- ↑ «ST spriedums lietā Nr. 2017-25-01». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 21. jūlijā. Skatīts: 2018. gada 29. jūnijā.
- ↑ ST tiesneša Jāņa Neimaņa atsevišķās domas lietā Nr. 2017-25-01
- ↑ «ST spriedums lietā Nr. 2002-08-01». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-10-12. Skatīts: 2016-07-12.
- ↑ «ST spriedums lietā Nr. 2002-18-01». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024. gada 8. augustā. Skatīts: 2016. gada 12. jūlijā.
- ↑ LĒMUMS PAR TIESVEDĪBAS IZBEIGŠANU DAĻĀ LIETĀ NR. 2008-41-01 Arhivēts 2024. gada 7. augustā, Wayback Machine vietnē., LĒMUMS PAR TIESVEDĪBAS IZBEIGŠANU LIETĀ NR. 2008-41-01 Arhivēts 2024. gada 7. augustā, Wayback Machine vietnē., Satversmes tiesa izbeidz tiesvedību divās lietās Arhivēts 2020. gada 24. septembrī, Wayback Machine vietnē.
Sk. arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- T. Ždanokas un J. Ādamsona lietas Eiropas Cilvēktiesību tiesā: trijos spriedumos tika izvērtēta daļa no tiem ierobežojumiem, ko ST skatīja 2000. un 2006. g.