Tatjana Ždanoka

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Tatjana Ždanoka
Татьяна Жданок
Tatjana Ždanoka1.JPG
Eiropas Parlamenta deputāte no Latvijas
Amatā
2004. gada 20. jūlijs — 2018. gada 4. marts
LPSR un LR Augstākās Padomes deputāte no Rīgas 40. apgabala
Amatā
1990. gada 3. maijs — 1993. gada 6. jūlijs

Dzimšanas dati 1950. gada 8. maijā (68 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība krieviete[1]
Politiskā partija PSKP
Līdztiesība
Latvijas Krievu savienība
Profesija matemātiķe
Augstskola LVU
Reliģija krievu pareizticība

Tatjana Ždanoka (krievu: Татьяна Аркадьевна Жданок; dzimusi 1950. gada 8. maijā, Rīgā) ir Latvijas politiķe, matemātikas doktore. Partijas LKS līdzpriekšsēdētāja, Eiropas Parlamenta deputāte no Latvijas (2004—2018).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi kā Tatjana Hesina Rīgā jauktā ebreju-krievu ģimenē. Viņas tēvs Arkādijs Hesins bija kara flotes virsnieks, vēlāk Latvijas Televīzijas darbinieks. Mācījās Rīgas 15. un 17. vidusskolā, studēja Latvijas Valsts Universitātes (LVU) fizikas un matemātikas fakultātē, pēc kuras beigšanas 1972. gadā viņa turpināja studijas LVU aspirantūrā un Monpeljē Universitātē. No 1972. līdz 1990. gadam bija LVU matemātikas docētāja. 1975. gadā Tatjana apprecējās ar Aleksandru Ždanoku, 1980. gadā ieguva fizikas un matemātikas zinātņu kandidātes grādu, bija Latvijas Komunistiskās partijas biedre.[2] 1988. gadā Tatjana Ždanoka iestājās Latvijas Tautas frontē (LTF), 1989. gadā Latvijas PSR darbaļaužu Internacionālajā frontē (Interfrontē). 1989. gadā Tatjana Ždanoka tika ievēlēta par Rīgas pilsētas padomes deputāti, bet 1990. gadā par Latvijas Augstākās Padomes deputāti, nepiedalījās 1990. gada 4. maija balsošanā par Latvijas Valstiskās neatkarības deklarāciju.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1992. gadā nostrificēja matemātikas doktores grādu. 1992. gadā viņa kļuva par vienu no Latvijas Cilvēktiesību komitejas dibinātājām. No 1995. — 2004. gadam bija tās līdzpriekšsēdētāja. 1993. gadā kļuva par vienu no kustības "Līdztiesība" vadītājām un tai 1996. gadā pārveidojoties par partiju kļuva par tās priekšsēdētāju; līdz 1997. gadam bija arī tās Saeimas frakcijas konsultante.

1996. gadā Ždanoka tiesas ceļā panāca sevis atzīšanu par Latvijas pilsoni un 1997. gadā tika ievēlēta par Rīgas domes deputāti, taču 1999. gadā viņai ar tiesas lēmumu mandāts tika atņemts. 2001. gadā Ždanoka kļuva par partijas "Līdztiesība" līderi un turpināja šo amatu pildīt līdz partijas likvidācijai 2007. gadā. Tatjana Ždanoka kopš 2001. gada ir arī PCTVL apvienības līdzpriekšsēdētāja. ANO Cilvēktiesību komitejā kā pārstāve panāca uzvaru A. Ignatānes lietā pret Latvijas Republiku. 2004. gada 12. jūnijā tika ievēlēta par Eiropas Parlamenta deputāti. 2005. gadā viņa bija viena no Eiropas Krievvalodīgo alianses dibinātājām.

2016. gada novembrī kopā ar diviem citiem EP deputātiem no Latvijas, Ivetu Griguli un Andreju Mamikinu balsoja pret Eiropas Parlamenta rezolūciju saistībā ar cīņu pret Krievijas un teroristisko organizāciju propagandu.[3] 2018. gada janvārī Ždanoka paziņoja, ka plāno nolikt Eiropas Parlamenta deputātes mandātu un balotēties Saeimas vēlēšanās.[4] 5. martā viņas vietu Eiroparlamentā ieņēma Miroslavs Mitrofanovs.[5]

Tiesvedība par tiesībām kandidēt vēlēšanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ždanokai 1999. gadā ar tiesas lēmumu tika atņemts mandāts, jo viņa bija bijusi komunistiskās partijas biedre pēc 1991. gada, kas ir viens no iemesliem, kas Latvijā liedz kandidēt vēlēšanās un tikt ievēlētam. 2000. gadā viņa pārsūdzēja šo lēmumu, kā arī aizliegumu tikt ievēlētai Saeimā, Eiropas Cilvēktiesību tiesā un 2004. gada 17. jūnijā tā ar piecām balsīm pret divām sprieda par labu Ždanokai. Latvijas valdība šo lēmumu pārsūdzēja tiesas Lielajā palātā, kas 2006. gada 16. martā ar 13 balsīm pret četrām sprieda par labu Latvijas valstij.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1980 — "Случайные линейные операторы в банаховых пространствах"

1982 — "Задачи-тесты по высшей математике" (kopā ar М. Hazanu)

1985 — "Matemātikas rakstiskā iestājeksāmena uzdevumi 1983-1984" (kopā ar S. Kroņkalni)

1988 — "Matemātikas rakstiskā iestājeksāmena uzdevumi 1987" (kopā ar P. Zelču)

2004 — rakstu un interviju krājums "25 вопросов Татьяне Жданок"

2009 — rakstu krājums "Европейский дневник" (P.: Averti-R)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]