Juris Bojārs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par 1938. gadā dzimušu politiķi. Par citām jēdziena Bojārs nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Juris Bojārs
Personīgā informācija
Dzimis 1938. gada 12. februārī (80 gadi)
Karogs: Latvija Latvija, Rīga
Tautība latvietis
Nodarbošanās Jurists

Juris Bojārs (dzimis 1938. gada 12. februārī Rīgā) ir Latvijas politiķis un jurists. Ilggadējs LSDSP vadītājs. 2000. gadā tika apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1938. gada 12. februārī Rīgā. 1952. gadā pabeidza Rīgas 49. pamatskolu, bet 1956. gadā pabeidz Ogres Mežrūpniecības tehnikumu. 1962. gadā uzskāka mācības VDK Augstākajā skolā Maskavā un 1966. gadā to pabeidza. No 1977. līdz 1980. gadam studēja PSRS Ārlietu ministrijas Diplomātiskās akadēmijas neklātienes aspirantūrā. 1980. gadā nodeva savu juridisko zinātņu kandidāta disertācijas darbu "PSRS pilsonības starptautiski tiesiskie aspekti", bet 1987. gadā doktora disertāciju "Pilsonība starptautiskajās un valsts tiesībās".

1988. gadā ievēlēts par PSRS Tautas deputātu. 1989. gadā izveidoja LVU Starptautisko attiecību institūtu, kļuva par tā vadītāju. Iesaistījās Atmodas kustībā, 1989. gadā bijis iekļauts izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā.[1]

1990. gadā ievēlēts par LPSR AP deputātu. 1991. gadā kļuva par LZA korespondētājlocekli, 1992. gadā par habilitēto juridisko zinātņu doktoru, LZA locekli. No 1992. līdz 2002. gadam bija LDDP, LSDP, LSDSP priekšsēdētājs. 2000. gadā apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 2001. gadā tika prezentēts Bojāra izstrādātais Satversmes grozījumu projekts.[2] No 2005. līdz 2006. gadam bija LSDSP priekšsēdētājs. 2006. gadā ar Satversmes tiesas spriedumu atguva tiesības kandidēt Saeimas un pašvaldību vēlēšanās.[3]

Monogrāfijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Pasaules valstu pilsonība" R.: 1993,
  • "Starptautiskās tiesības" R.: 1996,
  • "Starptautiskās investīcijas " R.: 1996,
  • "Starptautiskās privāttiesības" R.: Zvaigzne ABC, 1998. ISBN 9984-04-922-1
  • "Starptautiskās publiskās tiesības" 4 sējumos:
  • "Starptautiskās privāttiesības" 2., pārstrādātais izdevums:

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. No grāmatas "Ivars Ķezbers DURVĪS. Tā tas bija", citēts Izolējami 'X stundā' - slepens dokuments ar arestējamiem Atmodas laika latviešiem delfi.lv 2015. gada 5. maijā
  2. Puriņs G., Šulcs U. Juri Bojāru par prezidentu! Diena 2001.gada 4.augusts
  3. [1]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]