Sauga
| Sauga | |
|---|---|
 | |
.png)  izteka ieteka | |
| Izteka | Tamsi purvs 58°47′40″N 24°55′28″E / 58.79444°N 24.92444°E |
| Ieteka | Pernu 58°23′19″N 24°29′01″E / 58.38861°N 24.48361°EKoordinātas: 58°23′19″N 24°29′01″E / 58.38861°N 24.48361°E |
| Baseina valstis |  Igaunija
|
| Garums | 78.4 km |
| Vidējā caurtece | 5.1 m³/s |
| Baseina platība | 576.5 km² |
| Galvenās pietekas | Hirves grāvis, Are |
 Sauga Vikikrātuvē
| |
Sauga (igauņu: Sauga jõgi) ir upe Igaunijas dienvidrietumos, Pernu labā krasta pieteka. Sauga tek caur Raplas un Pērnavas apriņķiem. Saugas garums — 78,4 km. Sateci ar Pernu veido Pērnavas pilsētas teritorijā, īsi pirms Pernu ieteces Pērnavas līcī (1,3 km).[1]
Upes apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sauga iztek Lokutas ciemā (Lokuta küla), aptuveni 6 km uz austrumiem no Jervakandi (Järvakandi alev), Raplas apriņķī un savu gultni veido galvenokārt pa purvainām jomām. Augštecē un vidustecē taisnota, tek cauri Nelvaso (Nõlvasoo) un Tārikennu (Taarikõnnu soo) purviem. Vidustecē tek caur Merdamas purvu (Mõrdama raba), upi divreiz šķērso dzelzceļa iecirknis Lelle—Pērnava.
Lejtecē tek gar Nurmes purva (Nurme raba) austrumu un dienvidu malu, purvainās jomas nomaina smilšu kāpas. Tek cauri Pērnavas pilsētas Vecpērnavas (Vana-Pärnu) un Ilejē (Ülejõe) rajoniem. Upes kreisajam krastam piekļaujas Vecpērnavas kapsēta (Vana-Pärnu kalmistu).
Tieši pirms ietekas Pernu Saugu šķērso Sīmu tilts (Siimu sild) — inženiertehniskā būve, kas pazīstama ar savu eleganto arkveida dzelzs fermu. Tilts atklāts 1937. gadā, sagrauts Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā un atkal atjaunots 1958. gadā.[2]
Sākotnēji Sauga tikusi saukta par Pērnavas upi.[3]
Apdzīvotas vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Upes tecējumā atrodas vairāki ciemi — Are, Kurena, Leplāne, Murru, Perivere, Suigu, Vella, Lemmetsa, Papsāre, Eametsa, Nurme, Rēgu, Elbi, Aluste, Kennu, Lūri, Pernjē, Viluvere, Innaste, Ellamā, Kenni, Lokuta, Reonda un Sārenpellu, kā arī Pērnavas pilsēta.
Pietekas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Nosaukums | Pietekas virziens | Garums (km) |
Baseins (km²) |
|---|---|---|---|
| Eidaperes grāvis (Eidapere kraav) | kreisā pieteka  |
5,7 | 6,2 |
| Kinnapas grāvis (Künnapa kraav) | labā pieteka  |
0,9 | 1,5 |
| Risturi (Ristoras) strauts (Risturi oja (Ristora oja)) |
kreisā pieteka |
2,7 | 8 |
| Hirves grāvis (Hirve peakraav) | labā pieteka |
37,8 | 76,9 |
| Roigu strauts (Roigu oja) | labā pieteka |
4,9 | 4,5 |
| Tomingas strauts (Toominga oja) | kreisā pieteka |
6 | 12,1 |
| Are (Are jõgi) | labā pieteka |
29,1 | 127,9 |
| Kaldaoja (Kaldaoja) | labā pieteka |
8 | 13,8 |
| Elbu strauts (Elbu oja) | labā pieteka |
21,7 | 121,3 |
| Rēgu strauts (Räägu oja) | kreisā pieteka |
13,8 | 39,5 |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ [1] www.keskkonnainfo.ee (igauniski)
- ↑ [2][novecojusi saite] www-wxyz.parnupostimees.ee (igauniski)
- ↑ [3] Arhivēts 2013. gada 1. decembrī, Wayback Machine vietnē. Eesti Entsüklopeedia. Sauga. (igauniski)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sauga.